325
LV
LA
TVIEŠU
•
Lai labāk sekotu āra temperatūrai, novietojiet āra termometru gatavošanas zonas tuvumā. Atzīmējiet žurnālā vai vēsturē,
ko esat gatavojis, āra temperatūru un gatavošanas ilgumu. Tas palīdzēs vēlāk noteikt, ko gatavot un cik ilgs laiks būs
nepieciešams.
•
Ļoti vēsā laikā palieliniet uzsildīšanas laiku vismaz par 20 minūtēm.
•
Neceliet vāku vairāk kā nepieciešams. Aukstas vēja brāzmas var ievērojami pazemināt grila temperatūru. Ēdiena pasniegšanas
laikam jābūt elastīgam; pievienojiet papildu gatavošanas laiku ik reizi, kad atverat vāku.
•
Sagatavojiet uzsildītu paplāti vai trauka vāku, lai ēdiens neatdzistu, kamēr nonāksiet telpās.
•
Ideāli ēdieni gatavošanai ziemā ir tie, kam jāpievērš maz uzmanības, piemēram, cepetis, vesela vista, ribiņas un tītars. Vēl
vairāk atvieglojiet maltītes sagatavošanu, pievienojot tādas vienkāršas lietas kā dārzeņus un kartupeļus.
3.
GATAVOŠANA KARSTĀ LAIKĀ
Kad ārā kļūst siltāks, gatavošanas laiks saīsinās.
Ievērojiet šos nedaudzos ieteikumus par to, kā izbaudīt grilēšanu karstos mēnešos:
•
Noregulējiet gatavošanas temperatūru uz leju. Tas palīdz izvairīties no nevēlamiem uzliesmojumiem.
•
Izmantojiet gaļas termometru, lai noteiktu ēdiena iekšējo temperatūru. Tas palīdz novērst gaļas pārcepšanu un izžūšanu.
•
Pat karstā laikā joprojām būtu ieteicams gatavot ar uzliktu grila vāku.
•
Ēdienu var uzturēt karstu, to ietinot folijā un ievietojot izolētā dzesētājā. Ap foliju sabāziet saburzītas avīzes, lai ēdienu
uzturētu karstu 3–4 stundas.
GRILA TEMPERATŪRAS DIAPAZONI
Temperatūras rādījumi vadības panelī var precīzi neatbilst termometra rādījumam. Visas tālāk norādītās temperatūras
ir aptuvenas, un tās ietekmējošie faktori ir āra vides temperatūra, vēja stiprums un virziens, izmantoto granulu kurināmā
kvalitāte, vāka atvēršana un gatavotā ēdiena daudzums.
•
AUGSTA TEMPERATŪRA (205–260°C/401–499°F)
Šo diapazonu vislabāk būtu lietot kaltēšanai un grilēšanai lielā karstumā. Izmantojiet tandēmā ar cepšanas virs liesmas ierīci (slīdošo
plāksni) tiešai vai netiešai gatavošanai ar liesmu. Ja
cepšanas virs liesmas ierīce ir atvērta
, tiešo liesmu izmanto, lai radītu „zilos“
steikus, kā arī apbrūninātus dārzeņus, ķiploku grauzdiņus vai smorus! Ja
cepšanas virs liesmas ierīce ir aizvērta
, gaiss cirkulē ap
karkasu, radot konvekcijas karstumu. Augstu temperatūru izmanto arī grila uzkarsēšanai, gatavošanas režģu nodedzināšanai un liela
karstuma sasniegšanai īpaši aukstā laikā.
•
VIDĒJA TEMPERATŪRA (135–180°C/275–356°F)
Šis diapazons ir vislabākais apcepšanai, cepšanai un lēni kūpināta produkta gatavošanas pabeigšanai. Gatavošana šādā temperatūrā
ievērojami samazina taukvielu uzliesmošanas iespēju. Pārliecinieties, vai cepšanas virs liesmas ierīces slīdnis ir aizvērtā pozīcijā,
nosedzot rievotos atvērumus. Lielisks diapazons, lai gatavotu jebko, kas ir ietīts bekonā, vai tad, ja vēlaties daudzpusību ar kontroli.
•
ZEMA TEMPERATŪRA (80–125°C/176–257°F)
Šo diapazonu izmanto lēnai cepšanai, dūmu aromāta palielināšanai un silta ēdiena uzturēšanai. Iepildiet vēl vairāk dūmu aromāta un
uzturiet gaļas sulīgumu, gatavojot ilgāk zemākā temperatūrā (to dēvē arī par
zemo un lēno
gatavošanu). Ieteicams lielam tītaram
Pateicības dienā, sulīgam šķiņķim Lieldienās vai lielam brīvdienu mielastam.
Kūpināšana ir īstas grilēšanas variācija un patiesi galvenā priekšrocība grilēšanai ar koksnes granulu grilu.
Karstā kūpināšana
, kas ir vēl
viens nosaukums
zemajai un lēnajai
gatavošanai, parasti notiek 80–125 oC/176–257 oF temperatūrā. Karstā kūpināšana visefektīvākā
ir tad, ja nepieciešams ilgāks gatavošanas laiks, piemēram, lieliem gaļas gabaliem, zivīm vai putniem.
IETEIKUMS: lai pikantais aromāts būtu intensīvāks, pārslēdziet uz DŪMU (zemas) temperatūras diapazonu tūlīt pēc ēdiena
novietošanas uz grila. Tas ļauj dūmiem iespiesties gaļā.
Vissvarīgāk ir eksperimentēt ar kūpināšanai atvēlēto laiku, pirms ēdiena gatavošana ir pabeigta. Daži āra gatavošanas šefpavāri
izvēlas kūpināšanu gatavošanas beigās, jo tas ļauj ēdienu uzturēt siltu līdz pasniegšanai. Pilnību sasniedz praktizējoties!
