YATO YT-84901, Instruction Manual

Page: 53 / 120

53
O R I Ģ I N Ā L Ā I N S T R U K C I J A
LV
Nedr ī kst st ā v ē t griešanas zon ā . Tas at ļ auj samazin ā t ievainojumu risku p ē c ier ī ces atsišanas. (XVI)
Vienm ē r darba laik ā j ā tur ier ī ci ar ab ā m rok ā m.
J ā kontrol ē , lai ķē de b ū tu visu laiku labi uzasin ā ta un pareizi uzvilkta.
REKOMEND Ā CIJAS DARB Ī BAI AR GRIEŠANAS IER Ī CI
Darba laik ā darba poz ī cija j ā b ū t ē rta, operatoram j ā b ū t piln ī ga kust ī bas br ī v ī ba.
Griežot zaru, nedr ī kst to griezt pie celmu, bet apm. 15 cm att ā lum ā . J ā veic divu iegriezumu uz dzi ļ umu, kura ir vien ā da zara 1/3
biezumam, att ā lum ā apm. 8 cm viens iegriezums no otras. Viens iegriezums no apakšpuses, otrais no augšas. P ē c tam iegriezt
zaru pie celmu, uz dzi ļ umu, kura ir vien ā da zara 1/3 biezumam. Beigt griešanu, griežot pie celmu no augšas. Nedr ī kst griezt zaru
no apakšpuses. (XVII)
Koka griešanas laik ā pirmk ā rt j ā sagatavo griešanas vietu k ā ir r ā d ī ti punkt ā 6.4. Ar ī j ā b ū t sagatavota droša virsma pie koka
griešanas.
Koka krišanas j ā st ā v droš ā att ā lum ā no koka krišanas zonas s ā niem.
Izv ē l ē šot kokmateri ā la krišanas ce ļ u, j ā iev ē ro ar ī t ā du faktoru, k ā grunta forma, koka smaguma centru, lapotnes novietošanu un
v ē ja virzienu.
Lai pareizi sagatavot koku griešanai, j ā veic iegriezumu uz stumbra diametra 1/3 da ļ u no krišanas puses, un p ē c tam otro iegriezu-
mu ar sl ī pumu 45° pie pirm ā m iegriezumam – t ā d ā veid ā , lai izgriezt „ ķī li”. No stumbra otras puses s ā kt griezumu perpendikul ā ri
stumbra asam, mazliet augst ā k (apm. 4 cm), nek ā „ ķī lis”. Nedr ī kst p ā rgriezt stumbru. J ā atst ā j gabalu stumbra 1/10 da ļ as garum ā .
P ē c tam novietot koka sadal ī šanas ķī li iegriezum ā pret ē ji no krišanas puses. (XVIII)
Gad ī jum ā , kad griešanas laik ā koks s ā ks krist, j ā no ņ em z āģ u no stumbra un j ā skrien proj ā m uz drošo att ā lumu.
Gad ī juma, kad z āģ is aizsprosts, nekad nedr ī kst atst ā t ier ī ci ar iesl ē gto dzin ē ju t ā d ā poz ī cij ā . J ā izsl ē dz ier ī ces dzin ē ju, j ā atsl ē dz
elektr ī bas vadu un ar ķīļ iem j ā no ņ em ier ī ci no stumbra.
Izgriezta koka dal ī šanas laik ā j ā iev ē ro sekojošus principus.
Koku novietot uz buka vai uz balstiem, lai atgriezts gabals var ē tu krist uz zemi bez ier ī ces blo ķē šanas. Ier ī ces blo ķē šanas gad ī -
jum ā j ā darbina k ā ir aprakst ī ti augš ā .
Nedr ī kst piedurties ar ier ī ci pie zemi vai pies ā r ņ ot ar zemi.
Nedr ī kst lietot griešanas ier ī ci kr ū mu form ē šanai vai griešanai.
Gad ī jum ā , kad ier ī ces operatoram j ā str ā d ā uz kalni, darba laik ā j ā st ā v virs griezto kokmateri ā lu.
Gad ī jum ā , kad ir griezts sasp ī l ē ts koks, j ā b ū t seviš ķ i uzman ī gi un ja ir iesp ē jami, uzdot t ā du uzdevumu kvali fi c ē tam mežstr ā d-
niekam.
Gad ī jum ā , kad ir griezts sasp ī l ē ts koks, kurš ir atbalst ī ts no ab ā m pus ē m, koku j ā nogriež no augšas puses uz 1/3 diametra dzi ļ u-
mu, un p ē c tam pabeigt griešanu no apakšpuses.
Gad ī jum ā , kad koks ir atbalst ī ts tikai no vienas puses, j ā nogriež koku no apakš ē jas puses uz 1/3 diametra dzi ļ umu, un p ē c tam
pabeigt griešanu no augšas. (XIX)
T ā d ā veid ā ir samazin ā ts risks saboj ā t ier ī ci griešanas laik ā .
7. IER Ī CES KONSERV Ā CIJA
Pirms kaut k ā du apakš ā min ē to darb ī bu s ā kuma j ā izsl ē dz ier ī ci. Kontrol ē t, vai dzin ē js nav karsts. J ā atskr ū v ē aizdedzes sveci, lai
izvairoties no dzin ē ja negaid ī tas iedarbin ā šanas.
Gad ī jum ā , kad ir veikti kaut k ā di darbi ar ķē di, oblig ā ti j ā lieto droš ī bas cimdus.
7.1. Aizdedzes sveces main ī šana un konserv ā cija (XX)
Lai main ī t aizdedzes sveci, j ā demont ē gaisa fi ltra apvalku un j ā no ņ em gaisa fi ltru.
No ņ emt sveces gumijas apvalku un atskr ū v ē t sveci ar pieg ā d ā to atsl ē gu.
J ā kontrol ē sve č u elektroda st ā vokli. Kad b ū s konstat ē ti net ī rumi, pam ēģ in ā t not ī r ī t sve č u elektrodu ar stieples suku. Gad ī jum ā ,
kar nevar att ī r ī t sveci, to j ā maina uz jaunu.
J ā kontrol ē sveces st ā vokli vismaz vienu reizi m ē nes ī .
7.2. Gaisa fi ltra konserv ā cija (XXI)
Gaisa fi ltra konserv ā ciju j ā veic p ē c katras ier ī ces lietošanas.
Putek ļ i un liel ā ki net ī rumi no fi ltra var b ū t atdal ī ti, viegli grabin ā šot ar fi ltra r ā mi uz cieto virsmu. Filtra t ī klu var t ī r ī t p ē c fi ltra sa-
dal ī šanu uz pus ē m un t ī kla t ī r ī šanu ekstrakcijas benz ī nu. Ar saspiesta gaisa str ā vu var izp ū st net ī rumus no t ī kla.
7.3. E ļļ as instal ā cijas konserv ā cija un t ī r ī šana (XXII)
E ļļ as sprauga un vadotnes e ļļ as kan ā la t ī r ī šana j ā b ū t veikta p ē c katras darb ī bas ar ier ī ci.
P ē c s ā nu pane ļ a no ņ emšanas j ā kontrol ē e ļļā s sprauga st ā vokli un j ā no ņ em eventu ā lus net ī rumus.
No vadotnes no ņ emt ķē di. Vadotni not ī r ī t no skaid ā m un net ī rumiem. Not ī r ī t ķē žu vad ī šanas kan ā lu un e ļļ as caurumu. Noe ļļ ot
ķē žratu vadotnes virs ū ar e ļļ as daž ā diem pilieniem caur e ļļ ošanas caurumu.
Ķē žu kan ā ls vadotn ē nolietojas darba laik ā . Gad ī jum ā , kad ir konstat ē ta kan ā la form ā k ā r ā d ī ta ilustr ā cij ā (XXIII), j ā maina vadotni
uz jaunu. Kan ā la nolietošanu var kontrol ē t ar line ā lu, pielikto pie vadotnes ar ķē di. Kad line ā ls nevar pieskarties pie vadotni, ķē žu
kan ā la st ā voklis ir labs. Cit ā gad ī jum ā vadotni j ā maina uz jaunu.