Halyard MIC GJ-Tube, Manual

Page: 33 / 84

33
Dilatācija
1. Izmantojiet 11. izmēra skalpeli, lai izveidotu ādā mazu iegriezumu gar vadītājstieples atrašanās vietu cauri zemādas
audiem un vēdera muskulatūras fascijai. Kad iegriezums ir veikts, atbrīvojieties no skalpeļa saskaņā ar iestādes protokolu.
2. Virziet dilatatoru uz priekšu pār vadītājstiepli un paplašiniet stomas atveri līdz izmēram, kas ir vismaz par četriem franču
kalibriem lielāks par ievietojamo enterālās barošanas zondi.
3. Izņemiet dilatatoru, virzot to pāri vadītājstieplei un atstājot vadītājstiepli vietā.
Piezīme.
Pēc dilatācijas, lai veicinātu zondes virzīšanos uz priekšu caur stomas atveri, var izmantot nolobāmo apvalku (peel-
away tipa).
Zondes ievietošana, izmantojot fluoroskopisko (radioloģisko) vizualizāciju
1. Virziet uz priekšu zondes distālo galu pār vadītājstiepli caur stomas atveri kuņģī.
2. Virzot uz priekšu, grieziet MIC* GJ barošanas zondi, lai atvieglotu tās virzīšanu cauri vārtniekam tukšajā zarnā.
3. Virziet zondi uz priekšu, līdz zondes gals atrodas 10–15 cm aiz Treica saites un balons atrodas kuņģī.
4. Izmantojot Luera konusa šļirci, piepildiet balonu ar 7–10 ml sterila vai destilēta ūdens.
Uzmanību! Nedrīkst pārsniegt kopējo balona tilpumu 20 ml. Balonu nedrīkst pildīt ar gaisu. Balonā nedrīkst injicēt
kontrastvielu.
5. Uzmanīgi velciet zondi uz augšu un ārā no vēdera, līdz balons saskaras ar iekšējo kuņģa sienu.
6. Notīriet lieko šķidrumu vai lubrikantu no zondes un stomas.
7. Uzmanīgi bīdiet ārējo fiksācijas gredzenu, līdz tas ir aptuveni 2–3 mm virs ādas. Gredzenu nedrīkst piešūt pie ādas.
8. Izņemiet vadītājstiepli.
Zondes ievietošana, izmantojot endoskopisko vizualizāciju
1. Virziet uz priekšu zondes distālo galu pār vadītājstiepli caur stomas atveri kuņģī.
2. Satveriet šuves cilpu vai zondes galu ar atraumatiskām knaiblēm.
3. Virziet MIC* GJ barošanas zondi cauri vārtniekam un augšējai divpadsmitpirkstu zarnai. Izmantojot knaibles, turpiniet
virzīt zondi uz priekšu, līdz zondes gals atrodas 10–15 cm aiz Treica saites un balons atrodas kuņģī.
4. Atlaidiet zondi un izvelciet endoskopu un knaibles kopā, atstājot zondi vietā.
5. Izmantojot Luera konusa šļirci, piepildiet balonu ar 7–10 ml sterila vai destilēta ūdens.
Uzmanību! Nedrīkst pārsniegt kopējo balona tilpumu 20 ml. Balonu nedrīkst pildīt ar gaisu. Balonā nedrīkst injicēt
kontrastvielu.
6. Uzmanīgi velciet zondi uz augšu un ārā no vēdera, līdz balons saskaras ar iekšējo kuņģa sienu.
7. Notīriet lieko šķidrumu vai lubrikantu no zondes un stomas.
8. Uzmanīgi bīdiet ārējo fiksācijas gredzenu, līdz tas ir aptuveni 2–3 mm virs ādas. Gredzenu nedrīkst piešūt pie ādas.
9. Izņemiet vadītājstiepli.
Zondes novietojuma un caurteces pārbaude
1. Izmantojot radioloģiju, pārbaudiet, vai zonde ir ievietota pareizi, lai nepieļautu ar ievietošanu saistītu komplikāciju risku
(piemēram, zarnu iekaisumu vai perforāciju) un lai pārliecinātos, vai zonde kuņģī vai tievajā zarnā nav savijusies.
Uzmanību! Zondes jejunālajā daļā atrodas apstarojumu necaurlaidīga volframa josla, ko var izmantot, lai
rentgenogrāfiski pārbaudītu zondes novietojumu. Balonā nedrīkst injicēt kontrastvielu.
2. Izskalojiet gan jejunālo, gan kuņģa lūmenu ar ūdeni, lai pārbaudītu caurteci.
3. Pārbaudiet, vai ap stomas vietu nav radies mitrums. Ja ir manāmas kuņģa satura noplūdes pazīmes, pārbaudiet
zondes pozīciju un ārējā fiksācijas gredzena novietojumu. Ja nepieciešams, ievadiet papildu sterilu vai destilētu ūdeni
pakāpeniski pa 1–2 ml. Nedrīkst pārsniegt balona ietilpību, kā norādīts iepriekš.
4. Pārbaudiet, vai ārējais fiksācijas gredzens nav nostiprināts pārāk cieši pret ādu un ir fiksēts 2–3 mm virs vēdera dobuma
sākotnējas ievietošanas gadījumā un 1–2 mm virs vēdera dobuma zondes nomaiņas gadījumā.
5. Uzsāciet barošanu tikai pēc tam, kad ir gūts apstiprinājums par pareizu zondes caurteci un novietojumu atbilstoši ārsta
norādījumiem.
Procedūra zondes nomaiņai caur izveidoto gastrostomas atveri
1. Notīriet ādu ap stomas atveri un ļaujiet tai nožūt.
2. Izvēlieties piemērota lieluma MIC* GJ barošanas zondi un sagatavojiet to atbilstoši iepriekš sadaļā “Zondes sagatavošana”
sniegtajiem norādījumiem.
3. Ja izmantojat endoskopisko vizualizāciju, veiciet standarta ezofagogastroduodenoskopiju (EGDS). Kad procedūra ir
pabeigta un novirzes, kas varētu izraisīt ar zondes ievietošanu saistītas kontrindikācijas, nav konstatētas, novietojiet
pacientu guļus uz muguras un piepildiet kuņģi ar gaisu. Virziet endoskopu, līdz ir redzama iekšējā gastrostomijas zonde.
4. Vai nu fluoroskopijas, vai endoskopijas kontrolē caur iekšējo gastrostomijas zondi ievadiet līdz pat 0,038 collu
vadītājstiepli ar elastīgu galu.
5. Izvelciet gastrostomijas zondi pār vadītājstiepli.
6. Ievietojiet MIC* GJ barošanas zondi saskaņā ar iepriekš sadaļā “Zondes ievietošana” sniegtajiem norādījumiem
Uzmanību! Barošanas zondes nomaiņas gadījumā uzmanīgi bīdiet ārējo fiksācijas gredzenu, līdz tas ir aptuveni
1–2 mm virs ādas. Gredzenu nedrīkst piešūt pie ādas.
7. Pārbaudiet zondes novietojumu un caurteci, ievērojot iepriekš sadaļā “Zondes novietojuma un caurteces pārbaude”
sniegtos norādījumus.
Norādījumi par zondes caurteci
Pareiza zondes skalošana ir labākais veids, kā izvairīties no aizsprostojuma un saglabāt zondes caurteci. Tālāk ir sniegti
norādījumi par to, kā izvairīties no aizsprostojuma un saglabāt zondes caurteci.
• Skalojiet barošanas zondi ar ūdeni ik pēc 4–6 stundām pastāvīga barošanas režīma gadījumā, jebkurā laikā pēc barošanas
pārtraukšanas vai vismaz ik pēc 8 stundām, ja zonde netiek izmantota.
• Skalojiet barošanas zondi pēc kuņģa satura palieku pārbaudes.
• Skalojiet barošanas zondi pirms un pēc medikamentu ievades un arī starp medikamentu ievades reizēm. Tādā veidā tiks
novērsta medikamentu mijiedarbība ar barošanas maisījumu un zondes aizsprostošanās.
• Skalojiet barošanas zondi pēc kuņģa satura palieku pārbaudes.
• Kad vien iespējams, izmantojiet šķidrus medikamentus un konsultējieties ar farmaceitu, lai noteiktu, vai ir droši
sasmalcināt cietus medikamentus un sajaukt ar ūdeni. Ja tas ir droši, sasmalciniet cieto medikamentu līdz smalkam
pulverim un izšķīdiniet pulveri siltā ūdenī, lai ievadītu caur barošanas zondi. Nekad nemēģiniet sasmalcināt medikamentu
ar zarnās šķīstošu apvalku vai sajaukt medikamentu ar barošanas maisījumu.
• Izvairieties izmantot skābas, kairinošas vielas, piemēram, dzērveņu sulu un kolai līdzīgus dzērienus, lai skalotu barošanas
zondes, jo skābums mijiedarbībā ar barošanas maisījuma olbaltumvielām var veicināt zondes aizsprostojumu.
Vispārēji norādījumi par skalošanu
Skalojiet barošanas zondi ar ūdeni, izmantojot ENFit® šļirci, ik pēc 4–6 stundām pastāvīga barošanas režīma gadījumā, katru
reizi pēc barošanas pārtraukšanas vai vismaz ik pēc 8 stundām, ja zonde netiek izmantota, vai saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Skalojiet barošanas zondi pēc kuņģa satura palieku pārbaudes. Skalojiet barošanas zondi pirms un pēc medikamentu ievades
un starp medikamentu ievades reizēm. Nav ieteicams izmantot skābus skalošanas līdzekļus, piemēram, dzērveņu sulu un kolai
līdzīgus dzērienus, lai skalotu barošanas zondes.
• Izmantojiet 30–60 ml ENFit® šļirci. Neizmantojiet mazāka izmēra šļirces, jo tādējādi var palielināt spiedienu uz zondi un
radīt mazu izmēru zondes plīsumu.
• Zondes skalošanai izmantojiet ūdeni istabas temperatūrā. Sterilu ūdeni var izmantot, ja krāna ūdens kvalitāte ir
apšaubāma. Ūdens daudzums ir atkarīgs no pacienta vajadzībām, klīniskā stāvokļa un zondes veida, bet vidējais tilpums ir
no 10 līdz 50 ml pieaugušajiem un no 3 līdz 10 ml bērniem. Arī pacienta hidratācija ietekmē barošanas zondes skalošanai
nepieciešamo šķidruma tilpumu. Daudzos gadījumos, palielinot skalošanas tilpumu, ir iespējams izvairīties no papildu
intravenozā šķīduma ievadīšanas. Tomēr cilvēkiem ar nieru mazspēju un citiem šķidruma lietošanas ierobežojumiem
jāizmanto minimālais nepieciešamais skalošanas šķidruma tilpums, lai saglabātu caurteci.
• Skalojot zondi, izvairieties rīkoties ar pārmērīgu spēku. Pārmērīgs spēks var perforēt zondi un izraisīt kuņģa-zarnu trakta
bojājumus.
• Dokumentējiet skalošanas laiku un izmantoto ūdens daudzumu pacienta medicīniskajā kartē. Tas palīdzēs visiem
medicīniskās aprūpes dalībniekiem precīzāk uzraudzīt pacienta vajadzības.
Barības ievade
1. Atveriet MIC* GJ barošanas zondes jejunālās piekļuves porta vāciņu.
2. Izmantojiet ENFit® šļirci, lai izskalotu zondi ar nozīmēto ūdens daudzumu, kā aprakstīts sadaļā “Vispārēji norādījumi par
skalošanu”.
3. Izņemiet skalošanas šļirci no jejunālās piekļuves porta.
4. Stingri pievienojiet ENFit® padeves sistēmu jejunālās piekļuves portam.
Uzmanību! Nepiestipriniet padeves sistēmas savienotāju vai šļirci piekļuves portam pārāk stingri.
5. Veiciet barošanu atbilstoši ārsta norādījumiem.
Brīdinājums: ja barošanas maisījums iekļūst kuņģa drenāžas sistēmā, pārtrauciet barošanu un
informējiet ārstu vai veselības aprūpes speciālistu.
6. Noņemiet padeves sistēmu vai šļirci no jejunālās piekļuves porta.
7. Izmantojiet ENFit® šļirci, lai izskalotu zondi ar nozīmēto ūdens daudzumu, kā aprakstīts sadaļā “Vispārēji norādījumi par
skalošanu”.
8. Izņemiet skalošanas šļirci no jejunālās piekļuves porta.
9. Aizveriet jejunālās piekļuves porta vāciņu.
Medikamentu ievade
Kad vien iespējams, izmantojiet šķidrus medikamentus un konsultējieties ar farmaceitu, lai noteiktu, vai ir droši sasmalcināt
cietus medikamentus un sajaukt ar ūdeni. Ja tas ir droši, sasmalciniet cieto medikamentu līdz smalkam pulverim un izšķīdiniet
pulveri siltā ūdenī, lai ievadītu caur barošanas zondi. Nekad nemēģiniet sasmalcināt medikamentu ar zarnās šķīstošu apvalku
vai sajaukt medikamentu ar barošanas maisījumu.
1. Atveriet MIC* GJ zondes nozīmētā piekļuves porta vāciņu.
2. Izmantojiet ENFit® šļirci, lai izskalotu zondi ar nozīmēto ūdens daudzumu, kā aprakstīts sadaļā “Vispārēji norādījumi par
skalošanu”.
3. Izņemiet skalošanas šļirci no piekļuves porta.
4. Stingri pievienojiet ENFit® šļirci ar medikamentu piekļuves portam.
Uzmanību! Šļirci nedrīkst piestiprināt piekļuves portam pārāk stingri.
5. Ievadiet zāles, nospiežot ENFit® šļirces virzuli.
6. Izņemiet šļirci no piekļuves porta.
7. Izmantojiet ENFit® šļirci, lai izskalotu zondi ar nozīmēto ūdens daudzumu, kā aprakstīts sadaļā “Vispārēji norādījumi par
skalošanu”.
8. Izņemiet skalošanas šļirci no piekļuves porta.
9. Aizveriet piekļuves porta vāciņu.
Kuņģa dekompresija
Kuņģa dekompresiju var veikt, izmantojot vai nu pašteces drenāžu, vai vieglu intermitējošu atsūkšanu.
Uzmanību! Nekad neizmantojiet jejunālās piekļuves portu atsūkšanai. Neizmantojiet jejunālās piekļuves portu izdalījumu
mērīšanai.
1. Atveriet MIC* GJ barošanas zondes kuņģa piekļuves porta vāciņu.
2. Ja tiek izmantota pašteces drenāža, novietojiet MIC* GJ barošanas zondes atvērto kuņģa piekļuves portu tieši virs
atbilstošas tvertnes.
Piezīme.
Pārliecinieties, vai atvērtais piekļuves ports ir novietots zem stomas.
3. Lai veiktu vieglu intermitējošu atsūkšanu, pievienojiet ENFit® šļirci kuņģa piekļuves portam.
4. Veiciet vieglu intermitējošu atsūkšanu, lēnām ar īsiem intervāliem ievelkot šļirces virzuli.
Brīdinājums. Nedrīkst izmantot nepārtrauktu vai augsta spiediena atsūkšanu. Augsts spiediens varētu
sabojāt zondi vai ievainot kuņģa audus un izraisīt asiņošanu.
5. Atvienojiet dekompresijas šļirci no kuņģa piekļuves porta.
6. Izmantojiet ENFit® šļirci, lai izskalotu zondi ar nozīmēto ūdens daudzumu, kā aprakstīts sadaļā “Vispārēji norādījumi par
skalošanu”.
7. Izņemiet skalošanas šļirci no kuņģa piekļuves porta.
8. Aizveriet kuņģa piekļuves porta vāciņu.
Balona apkope
Balona ekspluatācijas termiņš nav precīzi nosakāms. Silikona balonus parasti var lietot 1–8 mēnešus, taču balona
ekspluatācijas termiņš ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Šie faktori var būt, piem., medikamenti, balona uzpildei izmantotais
ūdens daudzums, kuņģa pH līmenis un zondes kopšana.
Pārbaudiet ūdens tilpumu balonā reizi nedēļā.
• Ievietojiet Luera konusa šļirci balona uzpildes portā (BAL.) un aspirējiet šķidrumu, neizkustinot zondi. Salīdziniet
ūdens daudzumu šļircē ar ieteicamo vai sākotnēji nozīmēto daudzumu un pacienta medicīniskajā kartē dokumentēto
daudzumu. Ja noteiktais daudzums ir mazāks par ieteicamo vai nozīmēto, atkārtoti uzpildiet balonu ar sākotnēji aspirēto
ūdeni, pēc tam ievelciet šļircē un ievadiet papildu ūdens daudzumu, kas nepieciešams, lai balona tilpums atbilstu
ieteicamajam un pacientam nozīmētajam ūdens daudzumam. Ņemiet vērā, ka, samazinot balona tilpumu, gar zondi var
sūkties kuņģa saturs. Dokumentējiet šķidruma daudzumu, aizvietojamo tilpumu (ja tāds ir), datumu un laiku.
• Pagaidiet 10–20 minūtes un atkārtojiet procedūru. Ja šķidruma daudzums ir mazinājies, balons ir bojāts un zondi
nepieciešams aizvietot. Saplakušais vai saplīsušais balons var izraisīt zondes novietojuma maiņu. Ja balons ir saplīsis, tas
jāaizvieto. Nostipriniet zondi vietā, izmantojot plāksteri, pēc tam rīkojieties saskaņā ar iestādes protokolu un/vai vaicājiet
padomu ārstam.