Sienu rievošanas fr
ē
ze MS 1706 FR
244
Nostipriniet plates vai lielas sagataves,
lai samazin
ā
tu iesp
ī
l
ē
ta griez
ē
jdiska un
atsitiena risku.
Lielas sagataves var ieliekties zem sava
svara. Sagatavi j
ā
nostiprina no ab
ā
m diska
pus
ē
m un tieši griez
ē
jdiska tuvum
ā
un ar
ī
pie malas.
Esiet
ī
paši piesardz
ī
gi izdarot „kabatu
griezumus“ esošaj
ā
s sien
ā
s vai cit
ā
s
nep
ā
rredzam
ā
s viet
ā
s.
Iegremd
ē
jamais griez
ē
jdisks, griežot
g
ā
zes vai
ū
densvadus, elektriskos vadus
vai citus objektus, var izrais
ī
t atsitienu.
Citi droš
ī
bas tehnikas noteikumi
Esiet uzman
ī
gi, str
ā
d
ā
jot
nepaz
ī
stam
ā
s viet
ā
s!
Var tikt boj
ā
ti nosegti elektriskie, g
ā
zes
vai
ū
densvadi.
Izmantojiet piem
ē
rotus kontroles
apar
ā
tus, darba iecirkòa iepriekš
ē
j
ā
s
p
ā
rbaudes veikšanai.
Esiet uzman
ī
gi, str
ā
d
ā
jot pie
nesošaj
ā
m sien
ā
m.
Iev
ē
rojiet statiku!
Pirms darba uzs
ā
kšanas nepieciešama
atbild
ī
g
ā
statiía, arhitekta vai atbild
ī
g
ā
s
b
ū
ves vad
ī
bas atïauja.
Pieïaujamais griezuma dziïums
atkar
ā
jas no rievas dziïuma, sienas
stipruma un no b
ū
vmateri
ā
la.
Neapstr
ā
d
ā
jiet materi
ā
lus, no kuriem
var izdal
ī
ties vesel
ī
bai b
ī
stamas vielas
(piem., azbests).
Ekspluat
ā
cijas laik
ā
sienu rievošanas
fr
ē
zi j
ā
piesl
ē
dz pie putekïu nos
ū
kšanas
sist
ē
mas.
Putekïu nos
ū
kšanas sist
ē
mai j
ā
atbilst
kalnu iežu putekïu nos
ū
kšanas
pras
ī
b
ā
m.
Vesel
ī
bai
ī
paši kait
ī
gu, v
ē
zi izraisošu,
sausu putekïu nos
ū
kšanai j
ā
izmanto šim
nol
ū
kam paredz
ē
ta speci
ā
la putekïu
nos
ū
kšanas ier
ī
ce. T
ī
kla spriegumam
j
ā
saskan ar sprieguma datiem uz firmas
pl
ā
ksn
ī
tes.
Trokšòi un vibr
ā
cija
Trokšòu un sv
ā
rst
ī
bu koeficienti tika noteikti
atbilstoši EN 60745 (betons).
Ar A nov
ē
rt
ē
tais ier
ī
ces trokšòa l
ī
menis
parasti sast
ā
da :
Ó
102 dB(A) skaòas spiediena l
ī
meni;
Ó
113 dB(A) skaòas jaudas l
ī
meni;
Ó
Nedroš
ī
ba: K = 3 dB
Sv
ā
rst
ī
bu summ
ā
r
ā
v
ē
rt
ī
ba
(griežot betonu):
Ó
Emisijas koeficients:
a
h
= 6,5 m/s
2
Ó
Nedroš
ī
ba: K = 1,5 m/s
2
BR
Ī
DIN
Ā
JUMS!
Dot
ā
s m
ē
rvien
ī
bas attiecas uz jaun
ā
m
ier
ī
c
ē
m. Izmantojot katru dienu, izmain
ā
s
trokšòu un sv
ā
rst
ī
bu koeficienti.
NOR
Ā
D
Ī
JUMS
Šaj
ā
s tehniskaj
ā
s pras
ī
b
ā
s nor
ā
d
ī
tais
sv
ā
rst
ī
bu l
ī
menis ir izm
ē
r
ī
ts atbilstoši
EN 60745 norm
ē
tajai m
ē
r
ī
šanas metodei
un elektroinstrumentu sal
ī
dzin
ā
šanai var tik
savstarp
ē
ji izmantots. Tas ir piem
ē
rots ar
ī
iepriekš
ē
jai sv
ā
rst
ī
bu slodzes nov
ē
rt
ē
šanai.
Dotais sv
ā
rst
ī
bu l
ī
menis par
ā
da galvenos
elektroinstrumenta izmantošanas veidus.
Bet, ja elektroinstruments ar atšíir
ī
giem
rezerves instrumentiem vai nepietiekamu
apkopi tiek pielietots cit
ā
dai izmantošanai,
tad var rasties sv
ā
rst
ī
bu l
ī
meòa novirzes.
Tas var iev
ē
rojami palielin
ā
t sv
ā
rst
ī
bu slodzi
vis
ā
darba laika period
ā
. Prec
ī
zai sv
ā
rst
ī
bu
slodzes noteikšanai j
ā
òem v
ē
r
ā
ar
ī
tas laiks,
kur
ā
ier
ī
ce ir gan izsl
ē
gta, vai ar
ī
darbojas,
bet faktiski neatrodas darba proces
ā
.
Tas var iev
ē
rojami samazin
ā
t sv
ā
rst
ī
bu slodzi
vis
ā
darba laika period
ā
. Sast
ā
diet droš
ī
bas
tehnikas papildnoteikumus str
ā
d
ā
još
ā
s
personas aizsardz
ī
bai pret sv
ā
rst
ī
bu
iedarb
ī
bu, k
ā
piem., attiec
ī
b
ā
uz: elektro-
instrumenta un rezerves instrumentu apkopi,
roku siltuma saglab
ā
šanu, darba procesu
organiz
ā
ciju.
UZMAN
Ī
BU!
Skaòas spiedienam p
ā
rsniedzot 85 dB(A),
j
ā
n
ē
s
ā
skaòas aizsargu.