Berner 201167, Original Instructions Manual

Page: 229 / 249

Latviešu | 229
1 609 92A 1D1 • 12.8.15
šaj ā m person ā m. Boj ā tie darbinstrumenti š ā das
p ā rbaudes laik ā parasti sal ū st.

Lietojiet individu ā los darba aizsardz ī bas l ī -
dzek ļ us. Atkar ī b ā no veicam ā darba rakstura
izv ē lieties pilnu sejas aizsargu, nosl ē dzoš ā s
aizsargbrilles vai parast ā s aizsargbrilles. Lai
aizsarg ā tos no lidojošaj ā m sl ī p ē šanas darb-
instrumenta un apstr ā d ā jam ā materi ā la da ļ i-
ņā m, p ē c vajadz ī bas lietojiet putek ļ u aizsarg-
masku, ausu aizsargus un aizsargcimdus vai
ar ī ī pašu priekšautu. Lietot ā ja acis j ā pasarg ā no
lidojošajiem sveš ķ erme ņ iem, kas dažk ā rt rodas
darba gait ā . Putek ļ u aizsargmaskai vai respirato-
ram j ā pasarg ā lietot ā ja elpošanas ce ļ i no putek-
ļ iem, kas veidojas darba laik ā . Ilgstoši atrodoties
stipra trokš ņ a iespaid ā , var rasties paliekoši dzir-
des trauc ē jumi.
 Sekojiet, lai citas personas atrastos droš ā att ā -
lum ā no darba vietas. Ikvienam, kas atrodas
darba vietas tuvum ā , j ā lieto individu ā lie darba
aizsardz ī bas l ī dzek ļ i. Apstr ā d ā jam ā priekšmeta
atl ū zas vai sal ū zuša darbinstrumenta da ļ as var li-
dot ar iev ē rojamu ā trumu un nodar ī t kait ē jumu
cilv ē ku vesel ī bai ar ī iev ē rojam ā att ā lum ā no dar-
ba vietas.
 Darba laik ā turiet elektroinstrumentu tikai aiz
izol ē taj ā m virsm ā m, jo taj ā iestiprin ā tais dar-
binstruments var skart sl ē ptus elektriskos va-
dus vai paša instrumenta elektrokabeli. Dar-
binstrumentam skarot spriegumnesošus vadus,
spriegums non ā k ar ī uz instrumenta met ā la da-
ļā m un var b ū t par c ē loni elektriskajam triecie-
nam.
 Netuviniet rot ē jošu darbinstrumentu elektro-
kabelim. Z ū dot kontrolei p ā r instrumentu, dar-
binstruments var p ā rgriezt kabeli vai ie ķ erties ta-
j ā , k ā rezult ā t ā k ā da no lietot ā ja ķ erme ņ a da ļā m
var saskarties ar rot ē jošo darbinstrumentu.

Nenovietojiet elektroinstrumentu, kam ē r taj ā
iestiprin ā tais darbinstruments nav piln ī gi ap-
st ā jies. Rot ē jošais darbinstruments var skart at-
balsta virsmu, k ā rezult ā t ā elektroinstruments var
k ļū t nevad ā ms.
 Nedarbiniet elektroinstrumentu laik ā , kad tas
tiek p ā rvietots. Lietot ā ja ap ģē rbs vai mati var
nejauši non ā kt saskar ē ar rot ē jošo darbinstru-
mentu un ie ķ erties taj ā , izraisot darbinstrumenta
saskaršanos ar lietot ā ja ķ ermeni.

Regul ā ri t ī riet elektroinstrumenta ventil ā cijas
atveres. Dzin ē ju ventil ē još ā gaisa pl ū sma ievelk
putek ļ us instrumenta korpus ā , bet liela met ā la
putek ļ u daudzuma uzkr ā šan ā s var b ū t par c ē loni
elektrotraumai.
 Nelietojiet elektroinstrumentu ugunsnedrošu
materi ā lu tuvum ā . Lidojoš ā s dzirksteles var iz-
rais ī t š ā du materi ā lu aizdegšanos.

Nelietojiet darbinstrumentus, kuriem j ā pieva-
da dzes ē jošais š ķ idrums. Ū dens vai citu š ķ idro
dzes ē šanas l ī dzek ļ u izmantošana var b ū t par c ē -
loni elektriskajam triecienam.
Atsitiens un ar to saist ī tie nor ā d ī jumi
 Atsitiens ir specifiska instrumenta reakcija, p ē k-
š ņ i ie ķ eroties vai iestr ē gstot rot ē jošam darbins-
trumentam, piem ē ram, sl ī p ē šanas diskam, sl ī p ē -
šanas pamatnei, stiep ļ u sukai u. t. t. Rot ē joša
darbinstrumenta ie ķ eršan ā s vai iestr ē gšana izrai-
sa t ā p ē kš ņ u apst ā šanos. T ā rezult ā t ā elektroins-
truments p ā rvietojas virzien ā , kas pret ē js dar-
binstrumenta kust ī bas virzienam iestr ē guma vie-
t ā , un nereti k ļū st nevad ā ms.
Ja, piem ē ram, sl ī p ē šanas disks ie ķ eras vai ie-
str ē gst apstr ā d ā jamaj ā priekšmet ā , taj ā iegrem-
d ē t ā diska mala var izrauties no apstr ā d ā jam ā
materi ā la vai izrais ī t atsitienu. Š ā d ā gad ī jum ā sl ī -
p ē šanas disks p ā rvietojas lietot ā ja virzien ā vai ar ī
prom no vi ņ a, atkar ī b ā no diska rot ā cijas virziena
attiec ī b ā pret apstr ā d ā jamo priekšmetu. Turkl ā t
sl ī p ē šanas disks var sal ū zt.
Atsitiens ir sekas elektroinstrumenta nepareizai
vai neprasm ī gai lietošanai. No t ā var izvair ī ties,
iev ē rojot zin ā mus piesardz ī bas pas ā kumus, kas
aprakst ī ti turpm ā kaj ā izkl ā st ā .
 Stingri turiet elektroinstrumentu un ie ņ emiet
t ā du ķ erme ņ a un roku st ā vokli, kas vislab ā k
ļ autu pretoties atsitiena sp ē kam. Vienm ē r iz-
mantojiet papildrokturi, kas ļ auj optim ā li kom-
pens ē t atsitienu vai reakt ī vo griezes momentu
un saglab ā t kontroli p ā r instrumentu. Veicot zi-
n ā mus piesardz ī bas pas ā kumus, lietot ā js jebku-
r ā situ ā cij ā sp ē j efekt ī vi pretoties atsitienam un
reakt ī vajam griezes momentam.
 Netuviniet rokas rot ē jošam darbinstrumen-
tam. Atsitiena gad ī jum ā darbinstruments var
skart ar ī lietot ā ja roku.
 Izvairieties atrasties viet ā , kurp var ē tu p ā r-
vietoties elektroinstruments atsitiena br ī d ī . At-
sitiena br ī d ī elektroinstruments p ā rvietojas virzie-
n ā , kas pret ē js darbinstrumenta kust ī bas virzie-
nam iestr ē guma viet ā .
 Iev ē rojiet ī pašu piesardz ī bu, str ā d ā jot st ū ru un
asu malu tuvum ā . Nepie ļ aujiet, lai darbinstru-
ments atlektu no apstr ā d ā jam ā priekšmeta vai
iestr ē gtu taj ā . Saskaroties ar st ū riem vai as ā m
mal ā m, rot ē jošais darbinstruments izliecas un at-
lec no apstr ā d ā jam ā priekšmeta vai iestr ē gst ta-
j ā . Tas var b ū t par c ē loni kontroles zaud ē šanai
p ā r elektroinstrumentu vai atsitienam.
 Nelietojiet z āģ a asme ņ us, kas apg ā d ā ti ar zo-
biem. Š ā du darbinstrumentu izmantošana var
b ū t par c ē loni atsitienam vai kontroles zaud ē ša-
nai p ā r elektroinstrumentu.
OBJ_BUCH-1019-004.book Page 229 Wednesday, August 12, 2015 4:12 PM