41
EN
SV
NO
DA
DE
FR
ET
LV
LT
RU
6.2. Filtrāta izmantošana
Ja kompostētāja filtrāta atverei pievieno šļūteni, lai savāktu
pamatnē ietecējušo lieko filtrātu, tad šo filtrātu varat izmantot
dārzā. Filtrāta unikālās barības vielas uzlabo augsnes struktūru
un bagatina to ar humusu un mineralvielām.
• Sajauciet filtrātu ar ūdeni (attiecībā vismaz 1:2) un izmanto-
jiet to dārza augu laistīšanai.
• No bioloģisko atkritumu kompostētāja iegūto filtrātu varat
ieliet atpakaļ komposta masā. Pievienojiet pakaišus un iesūci-
niet tajos ne vairāk kā 5 litrus filtrāta diennaktī. Ja masa jau ir
slapja, nelaistiet to vairāk ar filtrāta šķidrumu.
7. Iespējamās problēmas
7.1. Puvuma smaka
Ja kompostētājā veidojas puvuma vai pelējuma smaka, komposta
masa ir pārmērīgi blīva vai slapja, vai arī kompostētājā nav
skābekļa.
• Izmantojiet tikai kompostētājam paredzētus Biolan Pakaišus
kompostam un sausajām tualetēm.
• Izmantojiet pietiekamu daudzumu speciālo pakaišu.
• Lietojiet vairāk pakaišu, līdz komposta masa vairs nav pārmē-
rīgi slapja.
• Pirms bioloģiski sadalāmo maisiņu ievietošanas kompostētā-
jā, vienmēr atveriet un iztukšojiet tosaturu.
• Izņemiet daļu slapjās masas caur kompostētāja iztukšošanas
lūku (skatīt 5.2. punktu). Izklājiet to dažus centimetru biezā
slānī kā mulču uz augsnes virsmas zem dekoratīvo augu za-
riem. Pēc dažām dienām nepatīkamā smaka izzudīs. Caur iz-
tukšošanas lūku (5. detaļa) ielieciet kompostētāja pamatnē
dažas lāpstas tiesu Biolan Pakaišu kompostam un sausajām
tualetēm. Nogrūdiet masu uz leju un uzberiet slāni Biolan Pa-
kaišu kompostam un sausajām tualetēm.
7.2. Amonjaka smaka
Ja kompostētājā veidojas asa amonjaka smaka, no komposta
masas izdalās slāpeklis. Ja slāpekļa ir pārāk daudz attiecībā pret
oglekli, mikroorganismi nespēs to lietderīgi izmantot.
• Pārbaudiet, vai kompostētājā nav ielikts pārāk daudz slāpekli
saturošu atkritumu, piemēram, urīnvielas vai vistu mēsli. Ne-
pievienojiet kompostam pārāk daudz slāpekli saturošus atkri-
tumus.
• Nelieciet kompostētājā pelnus vai kaļķi.
• Izmantojiet tikai kompostētājam paredzētu speciālu saistvie-
lu.
• Izmantojiet pietiekamu daudzumu Biolan Pakaišu kompostam
un sausajām tualetēm.
• Lietojiet vairāk pakaišu, kad uzpildāt kompostētāju, līdz nepa-
tīkamā smaka vairs nav jūtama.
• Samaisiet komposta masu.
7.3. Kompostēšanas process nesākas
• Maisot komposta masas virsējo slāni un iskatoties iztukšoša-
nas lūkas komposta konsistenci, pārliecinieties, ka komposta
masa ir pietiekoši mitra.
Komposta masa ir pietiekoši mitra
1. Kompostēšanas process vēl nav sācies (skatīt 4.1. punktu).
Turpiniet uzpildi kā ierasts.
2. Atkritumu daudzums ir pārāk mazs, tādēļ temperatūra kom-
postētājā nav pietiekoši augsta. Atkritumi ilgāk sadalās.
Turpiniet kompostētāja lietošanu kā ierasts. Izšķiroša nozī-
me ir nevis augstai temperatūrai, bet gan tam, vai atkritumi
paspēj sadalīties pirms kompostētāja iztukšošanas. Lai pa-
ātrinātu kompostēšanas procesu, pievienojiet kompostam
nedaudz slāpekļa, kompostētājam paredzēto Biolan kom-
posta irdinātāju.
3. Kompostētāja apakšdaļā esoša komposta masa ir sadalī-
jusies līdz tādai pakāpei, kad tā vairs nerada karstumu. Iz-
tukšojiet daļu komposta masas un turpiniet kompostētāja
lietošanu.
5.3. Iespējamās problēmas aukstajā gadalaikā
Kompostēšanas procesā izdalās siltums, kas paātrina organisko
atkritumu sadalīšanos un nodrosina slimību izraisītaju
mikroorganismu un nezaļu seklu bojāaju; pati ierīce siltumu
nerada. Lai nodrošinātu mikroorganismu izdzīvošanai labvēlīgu
vidi, regulāri jāpievieno svaigi atkritumi.
Biolan bioloģisko atkritumu kompostētāja siltumizolācija novērš
komposta masas sasalšanu un veicina kompostēšanas procesu.
• Gada aukstajā laikā ir īpaši svarīgi regulāri izmantot kompos-
tētāju, t. i., uzpildīt un iztukšot to. Tikai tādā veidā var nodro-
šināt nepārtrauktam kompostēšanas procesam nepieciešamo
un mikroorganismu izdzīvošanai labvēlīgo vidi.
• Nesamaziniet un nepārtrauciet saistvielas kompostam un
sausajām tualetēm lietošanu aukstajā sezonā, jo tieši šajā pe-
riodā ir īpaši svarīgi lietot pietiekamu daudzumu saistvielas.
Turklāt slapja komposta masa sasalst ātrāk.
• Glabājiet saistvielu siltā vietā, kur tie netiek pakļauti mitruma
ietekmei.
• Uzraugiet, lai kompostētāja gaisa ieplūdes un izplūdes vārsts
(skat. 9. un 3.) neaizsalst, citādi kompostētājā netiks nodroši-
nāta pareiza ventilācija. Ja nepieciešams, noņemiet ledu.
• Sasalusi komposta masa nebojās ne kompostētāju ne tā da-
ļas, ne arī komposta masu. Komposta masas sadalīšanās tur-
pināsies, tiklīdz masa sāk sasilt.
5.4. Bioloģisko atkritumu kompostētāja tīrīšana
• Nemazgājiet kompostētāju. Dažādas pelējuma un starainās
sēnes jeb antinomicētes un mikroorganismi ir svarīgi jo vei-
cina komposta sadalīšanos, tāpēc tos nedrīkst nomazgāt no
kompostētāja.
• Ja nepieciešams, iztīriet gaisa ieplūdes vārstu (9. daļa), gaisa
izplūdes vārstu (3. daļa) un filtrāta šļūteni (ja tāda ir uzstādīta).
6. Komposta un filtrāta izmantošana
dārzā
Komposts ir lielisks līdzeklis augsnes uzlabošanai. Tas satur
augiem nepieciešamas ilgas iedarbības barības vielas. Komposta
augsne tiek iedalīta divās grupās pēc tās gatavības pakāpes:
svaigs komposts jeb mulčas komposts un nogatavojies komposts
jeb komposta augsne.
Svaiga komposta nogatavināšana par komposta augsni
No Biolan bioloģisko atkritumu kompostētāja izņemamā masa
parasti ir nogatavojusies līdz svaiga komposta jeb mulčas tipa
stadijai. Mulčas tipa jeb svaigs komposts nekaitē augiem, to var
lietot tikai dekoratīvo augu saknēm. Ja vēlaties mulču izmantot
pārtikā lietojamiem augiem, turpiniet tās kompostēšanu vēl vienu
gadu, lai komposts nogatavojas līdz komposta augsnes stadijai.
Mulčas izmantošana
Par mulču tiek dēvēta daļēji nogatavojusies komposta masa.
Sadalīšanās process ir nonācis līdz tādam līmenim, kad
pārtikas atkritumi jau ir sadalījušies. Cietākie kokmateriāli un,
piemēram, olu čaumalas un citrusaugļu mizas, var vēl nebūt
pilnībā sadalījušies, tādēļ pusgatavais mulčas tipa komposts
izskatās visai raupjš. Pusgatavs komposts vēl var saturēt vielas,
kas aizkavē augšanu un dīgtspēju, tādēļ to nevar izmantot par
augsni. Pusgatavais komposts nav kaitīgs augiem, ja to izklāj
dažus centimetru biezā slānī kā mulču uz augsnes virsmas zem
dekoratīvo augiu zariem. Tādējādi augi var izmantot kompostā
esošās barības vielas.
6.1. Nogatavinātas komposta augsnes
izmantošana
Komposta augsnes mēslojuma īpašības ir atkarīgas no tās
izejvielu sastāva. No sadzīves atkritumiem iegūtam kompostam
parasti ir lielāka uzturvērtība nekā kompostam, kas iegūts
no dārza atkritumiem. Komposts vien neveido labu augsnes
substrātu, tāpēc tas ir jāsajauc ar vismaz vienu trešdaļu līdz pusi
minerālaugsnes, piemēram, smiltīm, smilšmālu vai mālu.
