42
O
R
I
Ģ
I
N
Ā
L
Ā
I
N
S
T
R U
K C
I
J A
LV
Mais
ī
jumu samais
ī
t pirms ieliešanas degvielas tvertn
ē
. Degvielu samais
ī
t uz uzpild
ī
t t
ā
lu no
uguns avotiem. Nedr
ī
kst sm
ēķē
t degvielu pild
ī
šanas laik
ā
. Degvielu var pildin
ā
t
vismaz 3-metru att
ā
lum
ā
no ier
ī
ces iedarbin
ā
šanas un darba vietas.
Lai sarg
ā
tu dzin
ē
ju, j
ā
lieto labas kvalit
ā
tes bezsvina benz
ī
nu un e
ļļ
u, paredz
ē
tu divtaktu dzin
ē
jiem, dzes
ē
tiem ar gaisu. Nedr
ī
kst
lietot e
ļļ
u paredz
ē
tu
č
etrtaktu dzin
ē
jiem. Nedr
ī
kst lietot mais
ī
jumu paredz
ē
tu dzin
ē
jiem dzes
ē
tiem ar š
ķ
idrumu.
Degvielas izliešanas gad
ī
jum
ā
nosaus
ē
t atlikumu pirms ier
ī
ces iedarbin
ā
šanas.
Pirms ier
ī
ces iedarbin
ā
šanas p
ā
rbaud
ī
t, vai degvielas tvertnes v
ā
ks ir stipri un droši sl
ē
gts.
Nedr
ī
kst lietot degvielas mais
ī
jumu, vec
ā
ku par 90 dien
ā
m.
Dzin
ē
ja iedarbin
ā
šana
Pirms iedarbin
ā
šanas uzpild
ī
t degvielu.
No
ņ
emt nažu aizsardz
ī
bas v
ā
ku.
Ievietot š
ķē
res uz cietas un gludas virsmas.
Droseles sviru p
ā
rvietot uz priekšu (IV).
Piespiest 10 reizes degvielas s
ū
kni (V).
Iesl
ē
dz
ē
ju p
ā
rsl
ē
gt uz „I - iesl
ē
gtu” poz
ī
ciju (VI).
P
ā
rbaud
ī
t, vai ier
ī
ces naži neko nepietur, stipri pa
ķ
ert ar vienu roku priekšpuses rokturu, ar otru roku pavilkt starta trosi. Pirmk
ā
rt
vilkt l
ē
ni, l
ī
dz pretest
ī
bai, p
ē
c tam ener
ģ
iski pavilkt trosi 4 reizes (VII). Dzin
ē
js s
ā
ks str
ā
d
ā
t. At
ļ
aut trosei atgriezties uz s
ā
kotn
ē
jo
poz
ī
ciju. Droseles sviru aizb
ī
d
ī
t atpaka
ļ
un at
ļ
aut ier
ī
cei sasild
ī
ties uz br
ī
vgaitas ap 10 sekund
ē
m.
Nedr
ī
kst iedarbin
ā
t ier
ī
ci, tur
ē
šot to rok
ā
s. Str
ā
d
ā
joši nazi p
ē
c pieduršanas var ievainot
ķ
erme
ņ
a da
ļ
u.
Iev
ē
rot, lai starta trosi vilkt gar cauruma asa, cit
ā
gad
ī
jum
ā
trose var p
ā
ragri nolietoties.
Silta dzin
ē
ja iedarbin
ā
šanas gad
ī
jum
ā
, kad maksim
ā
ls darba p
ā
rtraukums var b
ū
t 15-20 min
ū
tes. Droseles sviru var atst
ā
t aiz-
mugur
ē
j
ā
poz
ī
cij
ā
, p
ā
r
ē
jo starta proced
ū
ru izdar
ī
t saska
ņā
ar iepriekšmin
ē
to aprakstu. Gad
ī
jum
ā
, kad dzin
ē
js negribas iedarbin
ā
t,
izdar
ī
t piln
ī
gu starta proced
ū
ru, k
ā
v
ē
sam dzin
ē
jam.
Dzin
ē
ja aptur
ē
šana
Atblo
ķē
t droseles sviru un pagaid
ī
t, lai dzin
ē
js sasniegtu br
ī
vgaitu. P
ā
rsl
ē
gt sl
ē
dz
ē
ju uz „O - izsl
ē
gtu” poz
ī
ciju.
Av
ā
rijas dzin
ē
ja izsl
ē
gšanas gad
ī
jum
ā
sl
ē
dz
ē
ju p
ā
rsl
ē
gt uz „O - izsl
ē
gtu” poz
ī
ciju.
Dzin
ē
js j
ā
b
ū
t nekav
ē
joties aptur
ē
ts sekojošos gad
ī
jumos:
- dzin
ē
ja apgriezieni main
ā
s patst
ā
v
ī
gi,
- dzirkste
ļ
ošana,
- nažu boj
ā
šanas gad
ī
jum
ā
,
- uguns vai d
ū
mu konstat
ē
šanas gad
ī
jum
ā
,
- stipru vibr
ā
ciju konstat
ē
šanas gad
ī
jum
ā
,
- lietus vai negaisa gad
ī
jum
ā
Lietošana
Neat
ļ
aut, lai ier
ī
ce str
ā
d
ā
tu uz zemiem apgriezieniem vai iedarbin
ā
šanas laik
ā
.
Darbs ir visefekt
ī
v
ā
kais, kad griešana ir veikt
ā
ar piln
ī
g
ā
m plaš
ā
m kust
ī
b
ā
m. Lab
ā
kas efektivit
ā
tes sasniegšanai ier
ī
ce var b
ū
t
noliekta uz 5-10° griešanas virzien
ā
(XVI).
Lai pan
ā
ktu dz
ī
vžoga vien
ā
du augstumu, var lietot auklu, izstieptu gar griešanas l
ī
niju. Griezt dz
ī
vžoga da
ļ
u, kas atrodas virs
auklas.
Var ar
ī
griezt dz
ī
vžogu vertik
ā
li. Rekomend
ē
jam griezt lokveid
ī
gi, no apakšas uz augšu, p
ē
c tam no augšas uz apakšu, lai izman-
totu abu nažu virsmu (XVII). Š
ķē
res konstrukcijas d
ēļ
, nepiln
ī
ga degvielas rezervu
ā
ra gad
ī
jum
ā
, p
ē
c vertik
ā
las griešanas ilg
ā
k
ā
laik
ā
dzin
ē
js var beigt darb
ī
bu. Lai izvairoties no t
ā
d
ā
s situ
ā
cijas, periodiski paliekt ier
ī
ci uz vertik
ā
lo poz
ī
ciju.
Nor
ā
d
ī
jumi darba laik
ā
Uzman
ī
bu!
Ā
rk
ā
rt
ē
jos gad
ī
jumos izsl
ē
gt dzin
ē
ju, p
ā
rsl
ē
dzot iesl
ē
dz
ē
ju uz „O - izsl
ē
gtu” poz
ī
ciju.
Saglab
ā
t l
ī
dzsvaru un attiec
ī
gu darba poz
ī
ciju. J
ā
b
ū
t seviš
ķ
i uzman
ī
giem, str
ā
d
ā
jot uz slidenas, sl
ī
pas vai negludas virsmas.
Darba laik
ā
uzraudz
ī
t asme
ņ
us. Nedr
ī
kst veikt griešanu neredzam
ā
s viet
ā
s.
Pirms darba uzs
ā
kšanas r
ū
p
ī
gi apskat
ī
t darba vietu, no
ņ
emt visus br
ī
vus zarus un iepriekš
ē
jas griešanas atlieku. Esiet seviš
ķ
i
uzman
ī
gi augstu dz
ī
vžogu griešanas laik
ā
. Pirms darba uzs
ā
kšanas p
ā
rbaud
ī
t ar
ī
otro dz
ī
vžoga pusi.
Ier
ī
ces p
ā
rnesuma v
ā
ks uzsild
ā
s darba laik
ā
. Nepieskarties pie p
ā
rnesuma v
ā
ka, lai izvair
ī
tos no apdegumiem.
Darba laik
ā
veikt regul
ā
rus p
ā
rtraukumus. Ier
ī
ce darba laik
ā
emit
ē
trokš
ņ
u un vibr
ā
ciju, kas var ietekm
ē
t ier
ī
ces operatoru. Re-
gul
ā
ru p
ā
rtraukumu un person
ā
las aizsardz
ī
bas l
ī
dzek
ļ
u, piem., cimdu, dzirdes un acu aizsardz
ī
bu, lietošana
ļ
auj reduc
ē
t ier
ī
ces
dara ietekmi uz operatora kond
ī
ciju.
Darbu veikt vesel
ā
st
ā
vokl
ī
, lab
ā
kond
ī
cij
ā
. Sliktas d
ū
šas, galvas s
ā
pes, redzes trauc
ē
jumu (piem., redzes diapazona samazin
ā
-
šana), probl
ē
mu ar dzirdi, reibo
ņ
u gad
ī
jum
ā
nekav
ē
joties p
ā
rtraukt darbu ar ier
ī
ci. Neskatoties uz cit
ā
m iesp
ē
j
ā
m, t
ā
di simptomi
var b
ū
t ierosin
ā
ti p
ē
c izpl
ū
des g
ā
zes augst
ā
s koncentr
ā
cijas darba viet
ā
.
Gad
ī
jum
ā
, kad š
ķē
res tiks noblo
ķē
tas darba laik
ā
, ier
ī
ci nekav
ē
joties izsl
ē
gt ar „O - izsl
ē
gtu” pogu, atsl
ē
gt aizdedzes sveces vadu,
Summary of Contents for YT-85021
Page 25: ...25 RUS...
Page 26: ...26 RUS II III 90 95 40 1 3 90 IV 10 V I VI 4 VII 10 15 20 O...
Page 27: ...27 RUS 5 10 XVI XVII O O VIII 0 6 0 7 X...
Page 28: ...28 RUS XI 3 0 2 0 4 XV XII XIII XIV...
Page 29: ...29 RUS...
Page 31: ...31 UA II...
Page 32: ...32 UA III 90 95 40 1 3 90 IV 10 V I VI 4 VII 10 15 20 O 5 10 XVI...
Page 33: ...33 UA XVII O O VIII 0 6 0 7 X XI 3 0 2 0 4 XV...
Page 34: ...34 UA XII XIII XIV...