47
O
R
I
Ģ
I
N
Ā
L
Ā
I
N
S
T
R U
K C
I
J A
LV
Darbs ar ier
ī
ci
Piesl
ē
gt metin
ā
šanas vadus pie attiec
ī
g
ā
m sp
ī
l
ē
m.
Atsperes sp
ī
li piesl
ē
gt pie metin
ā
ta elementa met
ā
la da
ļ
as. Kontaktvietu not
ī
r
ī
t no e
ļļ
as, kr
ā
sas vai citiem pies
ā
r
ņ
ojumiem, kas
var pasliktin
ā
t str
ā
vas pl
ū
šanu.
Elektrodu novietot tur
ē
t
ā
j
ā
. Sp
ī
l
ē
novietot elektroda galu bez p
ā
rkl
ā
juma. Elektrods j
ā
b
ū
t nostiprin
ā
ts tur
ē
t
ā
j
ā
t
ā
, lai nevar
ē
tu
p
ā
rvietoties darba laik
ā
. Vien
ā
tur
ē
t
ā
ja sp
ī
l
ē
atrodas iegriezumi, kas at
ļ
auj nostiprin
ā
t elektrodu tur
ē
t
ā
j
ā
.
Elektrodu veids j
ā
b
ū
t izv
ē
l
ē
ts atkar
ī
gi no metin
ā
ta materi
ā
la veida.
P
ā
rbaud
ī
t, vai sp
ī
les un elektrods ir savstarp
ē
ji atizol
ē
ti. Vai nevar kontakt
ē
ties un vai elektrods un sp
ī
le nevar kontakt
ē
ties ar
metin
ā
tu materi
ā
lu.
Piesl
ē
gt elektr
ī
bas vada kontaktdakšu pie elektroapg
ā
des t
ī
kla.
P
ā
rsl
ē
gt sl
ē
dz
ē
ju uz „iesl
ē
gtu” poz
ī
ciju. J
ā
iesl
ē
dz ventilators, uzliesmos lampi
ņ
a apz
ī
m
ē
ta “POWER / BAROŠANA”, un uz displeja
par
ā
d
ī
s metin
ā
šanas str
ā
vas v
ē
rt
ī
ba.
Noregul
ē
t metin
ā
šanas str
ā
vu metin
ā
tu materi
ā
lu veidam un biezumam. T
ā
l
ā
k tiek nor
ā
d
ī
tas tipiskas metin
ā
šanas str
ā
vas
v
ē
rt
ī
bas, atkar
ī
gi no elektroda diametra.
Elektroda diametrs [mm]:
Metin
ā
šanas str
ā
va [A]
1,6
20 – 50
2
40 – 60
2,5
60 – 80
3,2
80 – 140
4
130 – 160
5
160 – 200
Segt seju ar metin
ā
šanas masku un uzs
ā
kt metin
ā
šanu. Viegl
ā
kai elektriska loka uzs
ā
kšanai p
ā
rvietot elektrodu pie punkta, kur
tiks uzs
ā
kta metin
ā
šana. P
ē
c kontakta sasniegšanas starp elektrodu un metin
ā
tu materi
ā
lu, mazliet pacelt un noliekt elektrodu,
un saglab
ā
t elektrisku loku ar past
ā
v
ī
gu garumu.
Temperat
ū
ras drošin
ā
t
ā
ji
Darba laik
ā
j
ā
b
ū
t iev
ē
rots izv
ē
l
ē
ts darba cikls. Metin
ā
t
ā
js var metin
ā
ts ar maksim
ā
lu str
ā
vu 10-min
ū
šu perioda 60%, p
ā
r
ē
jie
40% j
ā
b
ū
t paredz
ē
ti metin
ā
šanas apar
ā
ta komponentu atdzes
ē
šanai. Darba cikla neiev
ē
rošana ierosin
ā
t termisk
ā
s aizsardz
ī
bas
sist
ē
mas iedarbin
ā
šanu. Tad uzliesmos signaliz
ā
cijas lampi
ņ
a “OVERLOAD / P
Ā
RSLOGOŠANA”, un metin
ā
šana b
ū
s iesp
ē
jama
tikai p
ē
c metin
ā
šanas apar
ā
ta sist
ē
mu atdzes
ē
šanas.
Bieža ier
ī
ces p
ā
rslogošana var ierosin
ā
t
ā
tr
ā
ku nolietošanu vai pat boj
ā
šanu.
Der
ī
gi nor
ā
d
ī
jumi metin
ā
šanai
Metin
ā
tu virsmu not
ī
r
ī
t no r
ū
sas, sm
ē
rviel
ā
m, e
ļļā
m un kr
ā
s
ā
m. Izv
ē
l
ē
t elektrodi, attiec
ī
go metin
ā
tam materi
ā
lam. Rekomend
ē
jam
iepriekš
ē
ji p
ā
rbaud
ī
t elektrodu un noregul
ē
tu metin
ā
šanas str
ā
vu uz utiliz
ē
ta materi
ā
la.
Pietuvin
ā
t elektrodu l
ī
dz ap 2 cm no metin
ā
šanas vietas, segt seju ar masku. P
ē
c tam uzliesmot elektrisku loku, lietojot dzirksteles
vai kontakta metodi. Caur metin
ā
šanas maskas skatlogu b
ū
s redzams elektrisks loks, t
ā
garums nevar p
ā
rsniegt elektroda 1-1,5
diametru (II).
Elektriska loka attiec
ī
g
ā
garuma saglab
ā
šana ir
ļ
oti svar
ī
ga. Garums ir stingri savienots ar spriegumu un metin
ā
šanas str
ā
vu.
Metin
ā
tas virsmas pies
ā
r
ņ
ošana var nelabv
ē
l
ī
gi ietekm
ē
t uz šuves kvalit
ā
ti.
Elektrods j
ā
b
ū
t noliekts ar le
ņķ
i no 70 l
ī
dz 80 gr
ā
diem - attiec
ī
b
ā
metin
ā
šanas virsmai, šuves uzlikšanas virzien
ā
. Le
ņķ
a palieli-
n
ā
šana var ierosin
ā
t s
ā
r
ņ
u aizpl
ū
šanu. Le
ņķ
a samazin
ā
šana var ierosin
ā
t loka nestabilit
ā
ti, kas palielin
ā
s š
ļ
akstu un pav
ā
jin
ā
s
šuvi (III).
Ir
ļ
oti svar
ī
gi, lai vis
ā
metin
ā
šanas proces
ā
saglab
ā
t past
ā
v
ī
gu loka garumu. Elektrods metin
ā
šanas laik
ā
k
ū
st, t
ā
p
ē
c metin
ā
šanas
proces
ā
elektroda sp
ī
le j
ā
b
ū
t pak
ā
peniski pazemin
ā
ta, lai nemain
ī
t loka garumu.
Kad elektroda garums samazin
ā
s l
ī
dz ap 5 cm, metin
ā
šana j
ā
b
ū
t p
ā
rtraukta un elektrods main
ī
ts uz jaunu. Lai p
ā
rtraukt metin
ā
-
šanu, pietiek tikai nov
ā
kt elektrodu no metin
ā
šanas punkta. Rekomend
ē
jam, lai elektrodu nov
ā
kt pak
ā
peniski, pace
ļ
ot to gar šuvi
ar s
ā
r
ņ
iem (IV). Tas at
ļ
aus izvair
ī
ties no š
ļ
akstiem un metin
ā
ta materi
ā
la porainuma.
Esiet uzman
ī
gi, metin
ā
ts met
ā
ls un elektrods ir karsti. S
ā
r
ņ
u virsma var b
ū
t no
ņ
emta tikai p
ē
c šuves atdzišanas, p
ē
c vieglas pa-
klauv
ē
šanas ar metin
ā
šanas
ā
muru. Atk
ā
rtota metin
ā
šana var b
ū
t uzs
ā
kta no iepriekš
ē
jas pabeigšanas vietas, p
ē
c s
ā
r
ņ
u k
ā
rtas
no
ņ
emšanas.
Temperat
ū
ras drošin
ā
t
ā
ji
Darba laik
ā
j
ā
b
ū
t iev
ē
rots izv
ē
l
ē
ts darba cikls. Metin
ā
t
ā
js var metin
ā
ts ar maksim
ā
lu str
ā
vu 10-min
ū
šu perioda 60%, p
ā
r
ē
jie
40% j
ā
b
ū
t paredz
ē
ti metin
ā
šanas apar
ā
ta komponentu atdzes
ē
šanai. Darba cikla neiev
ē
rošana ierosin
ā
t termisk
ā
s aizsardz
ī
bas
sist
ē
mas iedarbin
ā
šanu. Tad uzliesmos signaliz
ā
cijas lampi
ņ
a, un metin
ā
šana b
ū
s iesp
ē
jama tikai p
ē
c metin
ā
šanas apar
ā
ta
sist
ē
mu atdzes
ē
šanas.
Bieža ier
ī
ces p
ā
rslogošana var ierosin
ā
t
ā
tr
ā
ku nolietošanu vai pat boj
ā
šanu.