46
O
R
I
Ģ
I
N
Ā
L
Ā
I
N
S
T
R U
K C
I
J A
LV
darba laik
ā
. Metin
ā
šanas apar
ā
ts ir apg
ā
d
ā
ts ar tur
ē
t
ā
ju un siksnu viegl
ā
kai transport
ē
šanai. Nedr
ī
kst tur
ē
t metin
ā
šanas apar
ā
tu
ar tur
ē
t
ā
ju vai to pak
ā
rt uz siksnas metin
ā
šanas laik
ā
.
Nedr
ī
kst lietot ier
ī
ci cauru
ļ
u atkaus
ē
šanai.
Aizsardz
ī
ba no apdegumiem un redzes boj
ā
šanas
Metin
ā
šanas procesa laik
ā
met
ā
ls tiek kaus
ē
ts. Ier
ī
ces operatora neuzman
ī
ba var ierosin
ā
t nopietnu apdegumu. Vienm
ē
r j
ā
lieto
attiec
ī
gu ap
ģē
rbu un aizsardz
ī
bas piederumus. Metin
ā
šanas loks ir
ļ
oti b
ī
stams redzei, jo
ģ
ener
ē
ļ
oti intens
ī
vu infrasarkanu un
ultravioleto starojumu.
Ieskat
ī
šana uz elektrisko logu metin
ā
šanas laik
ā
var nopietni saboj
ā
t redzi. T
ā
p
ē
c visas nepiederošas personas nevar atrasties
metin
ā
šanas apar
ā
ta darba viet
ā
. J
ā
str
ā
d
ā
lietojot person
ā
las droš
ī
bas l
ī
dzek
ļ
us, piem.:
- metin
ā
šanas aizsardz
ī
bas d
ū
rai
ņ
us, sejas masku ar skatlogu ar attiec
ī
gu filtru (š
ķ
idro krist
ā
lu, stikla metin
ā
šanas filtru ar attiec
ī
-
go aizsardz
ī
bas l
ī
meni konkr
ē
tam darbam), apavus ar nesl
ī
d
ē
jušo zoli, aizsardz
ī
bas ap
ģē
rbu, droš
ī
bas priekšautu.
Seviš
ķ
i rekomend
ē
jam
Nedr
ī
kst tur
ē
t metin
ā
tu elementu, nedr
ī
kst pieskarties pie metin
ā
šanas vietu, nedr
ī
kst metin
ā
t kontaktl
ē
c
ā
s, siltums metin
ā
šanas
laik
ā
var kaus
ē
t l
ē
cas materi
ā
lu un saboj
ā
t acs.
Ierobežojumi un iebildumi darb
ā
ar metin
ā
šanas apar
ā
tu
Ier
ī
ci nevar lietot personas:
- ar sirds stimulatoriem, elektriski barot
ā
m prot
ē
z
ē
m, piem. m
ā
ksl
ī
gas ekstremit
ā
tes, dzirdes apar
ā
tiem utt.
- personas ar kontaktl
ē
c
ā
m (pirms darba uzs
ā
kšanas main
ī
t kontaktl
ē
cu uz brill
ē
m)
- citas personas ar iepriekšmin
ē
t
ā
m ier
ī
c
ē
m j
ā
saglab
ā
drošu att
ā
lumu no metin
ā
šanas apar
ā
ta darba vietas.
IER
Ī
CES APKALPOŠANA
Darba sagatavošana
Pirms darba uzs
ā
kšanas p
ā
rbaud
ī
t, vai ier
ī
ce nav boj
ā
ta. P
ā
rbaud
ī
t vadu st
ā
vokli: barošanas un metin
ā
šanas, vai nav boj
ā
ti.
Nedr
ī
kst s
ā
kt darbu ar boj
ā
to ier
ī
ci un/vai boj
ā
tiem vadiem.
P
ā
rbaud
ī
t metin
ā
šanas vadu savienojumu st
ā
vokli, k
ā
ar
ī
masas spailes t
ī
rumu un st
ā
vokli.
Uzman
ī
bu! Boj
ā
tu vadu main
ī
t ar jaunu. Nedr
ī
kst uzlabot vadu. Barošanas vads var b
ū
t main
ī
ts tikai ražot
ā
ja servis
ā
punkt
ā
.
Ier
ī
ces barošana
Ier
ī
ce var b
ū
t barota no elektr
ī
bas tikla ar nomin
ā
lu spriegumu un frekvenci, kas ir uzr
ā
d
ī
ti tehnisko datu tabul
ā
un ier
ī
ces no-
min
ā
l
ā
tabuli
ņā
.
Var b
ū
t barota ar
ī
ar str
ā
vas
ģ
eneratoriem, bet oblig
ā
ti j
ā
p
ā
rbauda, vai
ģ
eneratora str
ā
vas efektivit
ā
te b
ū
s l
ī
dz
ī
ga vai liel
ā
k
ā
par maksim
ā
l
ā
s barošanas str
ā
vas v
ē
rt
ī
bas, uzr
ā
d
ī
tas ier
ī
ces nomin
ā
l
ā
tabuli
ņā
. Cit
ā
gad
ī
jum
ā
neb
ū
s iesp
ē
jama nomin
ā
las
efektivit
ā
tes sasniegšana vai darbs ar ier
ī
ci. Uzman
ī
bu!
Ģ
eneratora izmantošanas gad
ī
jum
ā
, ier
ī
ces barošanai, j
ā
p
ā
rbauda, vai
ģ
enerators tika iezem
ē
ts ar pareizi uzst
ā
d
ī
tu instal
ā
ciju.
Piesl
ē
gšanas ligzda j
ā
b
ū
t apg
ā
d
ā
ta ar kontaktu un aizsardz
ī
bas vadu, un barošanas t
ī
kls ar autom
ā
tisku drošin
ā
t
ā
ju ar iedarbi-
n
ā
šanas str
ā
vu vismaz 25 A. P
ā
r
ā
k bieža aizsardz
ī
bas ier
ī
ces iedarbin
ā
šana var noz
ī
m
ē
t, ka barošanas t
ī
kls j
ā
b
ū
t apg
ā
d
ā
ts ar
aizsardz
ī
bas ier
ī
ci ar paaugstin
ā
to iedarbin
ā
šanas str
ā
vu.
Izvair
ī
ties no piesl
ē
gšanas ar gariem vadiem. Gad
ī
jum
ā
, kad ir lietoti, pagarin
ā
šanas vadu efektivit
ā
te j
ā
b
ū
t vismaz divas reizes
liel
ā
ka par ier
ī
ces barošanas vada efektivit
ā
ti.
Attiec
ī
gu barošanas t
ī
klu var sagatavot tikai kvalific
ē
ts elektri
ķ
is. Barošanas t
ī
kls j
ā
b
ū
t izstr
ā
d
ā
ts saska
ņā
ar standartiem EN
60204-1 vai standartiem, kas ir sp
ē
k
ā
attiec
ī
gaj
ā
valst
ī
.
Uzman
ī
bu! Pirms kontaktdakšas piesl
ē
gšanas p
ā
rbaud
ī
t, vai ier
ī
ces sl
ē
dz
ē
js atrodas „izsl
ē
gt
ā
” poz
ī
cij
ā
, un metin
ā
šanas vadu
piesl
ē
gšanas kontakti nav sl
ē
gti.
Metin
ā
šanas vadu savienojumi
Kabe
ļ
a kontaktdakšu piesl
ē
gt pie ligzdas un p
ē
c tam p
ā
rgriezt uz labu l
ī
dz pretest
ī
bai. P
ā
rbaud
ī
t, vai kontaktdakša nevar patst
ā
-
v
ī
gi izb
ā
zties no ligzdas.
Metin
ā
šanas vadi var b
ū
t piesl
ē
gti ar div
ā
m metod
ē
m.
Kabelis ar atsperes sp
ī
li pie sp
ī
les „-”, un kabelis ar elektrodu tur
ē
t
ā
ju pie sp
ī
les „+” vai otr
ā
di.
Pirmaj
ā
metod
ē
vair
ā
k siltuma, kas tiek izdal
ī
ts metin
ā
šanas laik
ā
, izdal
ā
s uz metin
ā
ta materi
ā
la, ne uz elektroda. Kad vadi tiek
piesl
ē
gti otr
ā
di, vair
ā
k siltuma, kas tiek izdal
ī
ts metin
ā
šanas laik
ā
, izdal
ā
s uz elektroda, ne uz metin
ā
ta materi
ā
la.
Izv
ē
l
ē
jot piesl
ē
gšanas metodi, j
ā
b
ū
t iev
ē
rotas tehnolo
ģ
isk
ā
s pras
ī
bas un inform
ā
cijas pievienotas elektrodiem. Ne katrs elektrodu
veids at
ļ
auj metin
ā
t ar main
ī
to polarit
ā
ti.
Gad
ī
jum
ā
, ja darba laik
ā
tiks konstat
ē
ts nestabils elektrisks loks, š
ļ
aksti, un šuve neb
ū
s gluda, metin
ā
šanas vadu polarit
ā
te j
ā
b
ū
t
main
ī
ta un metin
ā
šana uzs
ā
kta no jaunas.