2.
Norādījumi krāsns uzstādīšanai
2.1. Pirms uzstādīšanas
Pirmo reizi kurinot krāsni, to ieteicams darīt ārā un bez ceriem, jo krāsns korpusa
siltumizturīgā krāsa pilnībā sacietē un nepatīkamā smaka izgaro tikai pēc
krāsns izkurināšanas. Līdz tam ir jācenšas nesaskrāpēt krāsns metāla daļas. Ja
nepieciešams radīt lielāku gaisa vilkmi, pievienojiet krāsnij dūmvadu.
Pirms krāsns uzstādīšanas pārliecinieties, vai esat ievērojis visus norādītos
drošības attālumus. Prasībās norādītajos attālumos nedrīkst atrasties elektriskās
ierīces, kabeļi vai ugunsnedroši materiāli. Uzstādot krāsni, jārēķinās arī ar
dūmvada drošības prasībām!
• Uzstādot krāsni, jāseko visām attiecīgajām vietējām un Eiropas Savienībā
spēkā esošajām normām un standartiem. Krāsns ir piemērota savienošanai
ar kopējo dūmvadu, ja ir izpildītas krāsns lietošanai noteiktās prasības.
Skurstenim ar kopējo dūmvadu jābūt projektētam un būvētam, rēķinoties ar
visiem dūmvadam pievienoto apkures ierīču noteikumiem un to iespējamo
vienlaicīgo lietošanu.
• Sīkāku informāciju par ugunsdrošības noteikumiem var iegūt no vietējiem
ugunsdrošības dienestiem un attiecīgo uzraugošo iestāžu pārstāvjiem.
• Krāsni ir jāuzstāda tā, lai būtu nodrošināta piekļuve krāsns dūmvada un
skursteņa tīrīšanai.
2.2. Pirts telpas ventilācija
Pirts telpā var ierīkot dabīgo vai mehānisko piespiedu ventilāciju.
Dabīgajai ventilācijai var būt divi varianti:
1) Svaigā gaisa ieplūdes lūka atrodas pie krāsns tuvāk grīdai, un izplūdes lūka
atrodas pēc iespējas tālāk no krāsns tuvāk griestiem.
2) Svaigā gaisa ieplūdes lūku ierīko pie krāsns apm. 500 mm no ceru augšējā
līmeņa, un izplūdes lūkas ierīko pēc iespējas tālāk no ceriem tā, lai galvenā
izplūdes lūka atrodas par 50–100 mm augstāk no grīdas, un regulēšanas
lūka pievienota tam pašam kanālam zem griestiem.
Ieplūdes lūkas/lūku restes ierīko tā, lai tās netraucētu nepieciešamā gaisa
daudzuma ieplūdei.
Mehāniskās piespiedu ventilācijas ventilatori var radīt problēmas.
Piespiedu ventilācijas projektēšanu un ierīkošanu ir jāveic atbilstoši kvalificētiem
speciālistiem.
2.3. Grīdas aizsardzība
(skat. 2. attēlu)
NB! Stoveman krāsns ir piemērota uzstādīšanai tikai uz neuzliesmojoša un
karstumizturīga grīdas materiāla vai atbilstošas pamatnes.
A.
Betona grīda bez plātnēm.
Ja betona slānis ir vismaz 60 mm biezs, tad krāsni drīkst uzstādīt tieši uz betona
bez papildu drošības līdzekļiem. Pārliecinieties, vai zem krāsns esošajā betonā
nav ierīkoti elektriskie kabeļi vai ūdens caurules.
B.
Plātņu grīda un grīda no ugunsnedrošiem materiāliem.
Plātņu grīdu maisījumi un java, kā arī zem plātnēm izmantotie ūdensdrošie
materiāli nevar izturēt krāsns izstaroto siltumu. Aizsargājiet grīdu ar akmens
plāksnēm vai siltumizolācijas plāksnēm no metāla. Ja grīda pie krāsns ir no
uzliesmojoša materiāla, jāieklāj neuzliesmojošs aizsardzības slānis.
Grīdai, uz kuras uzstāda krāsni, ir jāiztur uz krāsns kājām radītais spiediens kopā
ar akmeņiem un dūmvadu. Ja esošā grīda nevar izturēt krāsns radīto svaru, var
izmantot palīglīdzekļus, piemēram, ieklāt slodzi sadalošu plāksni.
2.4. Drošības attālumi līdz uzliesmojošiem materiāliem
(skat. 3. attēlu)
Drošības attālumi attiecas uz krāsni, kas ir piepildīta ar ceriem.
- Griesti
Minimālais drošības attālums no ceru līmeņa līdz griestiem ir 1140 mm.
-Sienas, soli, durvis, apmales un lāvas no viegli uzliesmojoša materiāla.
Minimālais drošības attālums no ugunsnedrošiem materiāliem:
•
no sāniem 190 mm;
•
no aizmugures 250 mm;
•
no priekšpuses (no kurtuves durvīm) 900 mm
- Akmens sienas (KS).
Ja gaiss cirkulē gar krāsns priekšpusi un
vienu sānu, tad starp krāsni un sānu sienām ir ieteicams
atstāt vismaz 50 mm gaisa spraugu.
2.5. Dūmvada pievienošana krāsnij
Stoveman krāsnīm dūmgāzu izvads atrodas kurtuves griestos. Dūmvadu
pievieno krāsnij ar prasībām atbilstošu cauruļu savienojumu (temperatūras
klase T600), kura iekšējais diametrs ir vismaz 115(+2)mm. Veidojot savienojumu
ar dūmvadu, jāievēro, lai skursteņa izejas atveres virzienā neviens savienojums
nebūtu tādā leņķī, kas varētu traucēt dūmgāzu izvadi.
- Uzlieciet savienojumu uz krāsns dūmgāzu izvades vietas un pārliecinieties, vai
tas cieši pieguļ.
- Izveidojiet savienojumu ar ugunsdrošā dūmvada atveri.
- Iebīdiet krāsni vietā.
NB! Netraucējiet dūmvadā esošo vilkmi, bīdot savienojuma caurules galu pārāk
dziļi dūmvadā. Ja nepieciešams, saīsiniet savienojuma caurules galu.
- Noblīvējiet savienojuma caurules un ugunsdrošā dūmvada savienojumu,
piemēram, ar ugunsdrošu minerālvati. Pārliecinieties, vai viss dūmvads ir cieši
noblīvēts. Ja nepieciešams, izmantojiet vēl ugunsdrošo minerālvati.
Krāsns un dūmvada savienojums ir jāpārbauda personai ar atbilstošu
kvalifikāciju.
2.6. No citas telpas kurināmas krāsns uzstādīšana
(skat. 4. attēlu)
Krāsni uzstāda betona vai ķieģeļu sienā esošā atverē. Atveres ieteicamie izmēri:
Augstums H 445 mm
Platums L 260 mm
Biezums/dziļums P 140 mm
Ja grīda pie kurtuves durvīm ir no uzliesmojoša materiāla, tad uz grīdas ir
jāizklāj aizsardzības slānis.
3. Norādījumi krāsns lietošanai
Uzmanīgi izlasiet lietošanas norādījumus.
3.1. Brīdinājumi
• Cilvēka ķermeņa tieša saskare ar sakarsētiem krāsns akmeņiem vai citām
krāsns daļām ir bīstama cilvēka veselībai.
• Nekad neuzmetiet garu, ja kāds atrodas krāsns tiešā tuvumā, jo karstais
tvaiks var radīt apdegumus.
• Uzmetot garu, neizmantojiet jūras ūdeni.
3.2. Krāsns sagatavošana lietošanai
Pirmo iekurināšanu ieteicams veikt ārā saskaņā ar 2.1. punktu. Ja krāsni
nav iespējams iekurināt ārā, tad jau uzstādītu krāsni pirmo reizi ir jākurina
labi ventilētā pirts telpā. Šādā gadījumā. piedegot krāsai, sākotnēji pirts telpā
radīsies ļoti daudz dūmu. Krāsns ir jākurina ar pusi no kurināmā materiāla
apjoma, līdz krāsa kurtuves ārpusē kļūst pilnībā matēta un vairs nedūmo.
3.3. Kurināmais materiāls
Krāsns kurināšanai ir piemērotas sausas pagales ar mitruma saturu līdz 16 %.
Koksnes mitrums ietekmē degšanu un krāsns lietderības koeficientu. Dažāda
veida koksnēm ir atšķirīga siltumspēja. Iekurt uguni var ar bērza tāsi, sausu avīzi
vai īpaši šim nolūkam paredzētu cietu materiālu (piemēram, sauso spirtu).
Krāsni nedrīkst kurināt ar šādiem materiāliem:
- materiāli ar augstu degšanas temperatūru (piemēram, skaidu plates, plastmasa,
ogles, briketes, koksnes granulas un tml.);
- krāsota vai impregnēta koksne;
- atkritumi (piemēram, plēve, tekstils, āda, gumija, vienreizlietojamās
autiņbiksītes);
- dārza atkritumi (piemēram, siens, lapas);
- šķidrais kurināmais un ar to pārlieti materiāli.
3.4. Ceri
Vispiemērotākie ceri ir ar diametru 10–15 cm. Kā cerus ieteicams izmantot
tikai speciāli šim mērķim paredzētus akmeņus. Pirms kraujat akmeņus krāsnī,
nomazgājiet no tiem putekļus.
Ceru klāšana:
1. Izmantojiet cerus, kurus var ielikt starp tērauda režģi un krāsns korpusu.
2. Salieciet akmeņus vienmērīgā slānī starp krāsns korpusu un tērauda režģi
tā, lai krāsns korpuss ir nosegts. To krāsns korpusa daļu, kas nav pārklātas ar
akmeņiem, izstarotais siltums var izraisīt apkārtējo priekšmetu sasilšanu līdz
bīstamai temperatūrai pat tālāk par norādītajiem drošības attālumiem.
3. Piepildiet režģa augšējo daļu un pārklājiet korpusu ar akmeņiem. Nesakrāmējiet
uz krāsns augstu akmens kaudzi. Pārliecinieties, ka tad, kad esat salicis visus
akmeņus, neviens no tiem nenoripos no krāsns.
