YATO YT-55840, Руководство пользователя

Страница: 34 / 76

34
O R I Ģ I N Ā L Ā I N S T R U K C I J A
LV
un uguns avotiem, jo tas var novest pie t ā boj ā šanas vai darb ī bas pasliktin ā šanas.
Iev ē rojiet visp ā r ē jos droš ī bas noteikumus, veicot darbus ar izsmidzin ā miem materi ā liem, izmantojiet atbilstošus individu ā l ā s aiz-
sardz ī bas l ī dzek ļ us t ā dus k ā brilles, maskas un cimdi.
Darba vai tehnisk ā s apkopes darb ī bu laik ā past ā v izsmidzin ā ma vai konserv ā cijas l ī dzek ļ a da ļ i ņ u ieelpošanas risks, kas rodas:
— nepietiekam ā s dabisk ā s vai piespiedu ventil ā cijas rezult ā t ā ; — nepareiza atomiz ā cijas gaisa spiediena rezult ā t ā ; — nepietie-
kamas izsmidzin ā šanas parametru optimiz ā cijas rezult ā t ā , kas veikta, lai samazin ā tu pies ā r ņ ojumu; — nepareiza att ā luma starp
instrumenta sprauslu un izsmidzin ā ma l ī dzek ļ a uzkl ā šanas vietu rezult ā t ā — att ā lums ir j ā izv ē las atkar ī b ā no izmantot ā l ī dzek ļ a
veida; — š ķī din ā t ā ja vai citu b ī stamu vielu izgarojumu ieelpošanas rezult ā t ā ; — nepareizas lietošanas, piem ē ram, nepareiza
izsmidzin ā m ā l ī dzek ļ a izmantošanas rezult ā t ā .
Nekad neatst ā jiet saliekto pneimatisko sist ē mu bez personas, kas pilnvarota apkalpot ier ī ci, uzraudz ī bas. Nepie ļ aujiet b ē rnu
kl ā tb ū tni saliekt ā s pneimatisk ā s sist ē mas tuvum ā . Saspiest ā gaisa padeve zem augsta spiediena var novest pie instrumenta
atsitiena pret ē j ā virzien ā attiec ī b ā uz izsmidzin ā m ā materi ā la izmešanas. Iev ē rojiet ī pašu piesardz ī bu, jo atsitiena sp ē ks noteiktos
apst ā k ļ os var novest pie daudzk ā rt ē j ā s savainošan ā s. Ieteicams izm ēģ in ā t instrumentu pirms darba s ā kšanas. Ieteicams, lai
personas, kas str ā d ā ar instrumentu, b ū tu atbilstoši apm ā c ī tas. Tas iev ē rojami paaugstina darba droš ī bu.
Iev ē rojiet abraz ī vo materi ā lu ražot ā ja nor ā d ī jumus un lietojiet tos atbilstoši nor ā d ī t ā jiem individu ā l ā s aizsardz ī bas, ugunsdroš ī bas
un vides aizsardz ī bas noteikumiem. Abraz ī vo materi ā lu ražot ā ja nor ā d ī jumu neiev ē rošana var novest pie nopietn ā m traum ā m.
Instrumenta konstrukcij ā izmantoto materi ā lu saraksts, kas ļ auj noteikt sader ī bu ar abraz ī vajiem materi ā liem, ir pieejams p ē c
piepras ī jum ā .
Darba ar saspiestu gaisu laik ā , vis ā sist ē m ā uzkr ā jas ener ģ ija. Iev ē rojiet piesardz ī bu darba un p ā rtraukumu laik ā , lai izvair ī tos
no riskiem, ko var rad ī t uzkr ā jusies saspiest ā gaisa ener ģ ija. Elektrostatisko l ā di ņ u uzkr ā šan ā s iesp ē jas d ēļ ir j ā veic m ē r ī jumi, lai
p ā rliecin ā tos, vai ir j ā iezem ē instruments un j ā izmanto pamatne un/vai saspiest ā gaisa sist ē ma, kas izklied ē elektriskos l ā di ņ us.
M ē r ī jumi un š ā das sist ē mas uzst ā d ī šana ir j ā veic person ā lam ar atbilstošu kvali fi k ā ciju.
Nekad nev ē rsiet izsmidzin ā mo materi ā lu pret siltuma vai uguns avotu, jo tas var novest pie ugunsgr ē ka.
Ier ī ces remontus var veikt tikai kvali fi c ē ts person ā ls, izmantojot ori ģ in ā l ā s rezerves da ļ as.
IER Ī CES LIETOŠANA
Ier ī ces salikšana
Uzman ī bu! Ier ī ces apr ī kojum ā ietilpst bl ī v ē juma lente, kas j ā izmanto, lai bl ī v ē tu smilšu ier ī ces kameru. Smilšu str ū klas kameras
demont ā žas gad ī jum ā pirms t ā s atk ā rtotas salikšanas no ņ emiet veco lenti no visiem ier ī ces elementiem un aizst ā jiet to ar jaunu.
Uzl ī m ē jiet bl ī v ē juma lentes gabalus uz priekš ē j ā s sienas ī s ā k ā m mal ā m un s ā nu sienu gar ā k ā m mal ā m (II).
Salieciet kop ā visas č etras smilšu str ū klas kameras sienas, izmantojot skr ū ves un uzgriež ņ us (III).
Uzl ī m ē jiet bl ī v ē juma lenti uz pastiprin ā šanas savienojumiem taj ā pus ē , kas saskaras ar kameras sien ā m, p ē c tam uzst ā diet pa-
stiprin ā šanas savienojumus st ū ros pie smilšu str ū klas kameras apakš ē j ā s malas, izmantojot skr ū ves un papl ā ksnes (IV).
Uzl ī m ē jiet bl ī v ē juma lenti uz visas smilšu str ū klas kameras apakš ē j ā s malas. P ē c tam uzst ā diet smilšu str ū klas kameras dibenu,
izmantojot skr ū ves uz uzgriež ņ us. Nostipriniet k ā jas st ū ros (V).
Uzst ā diet smilšu str ū klas kameru uz k ā j ā m un t ā s iekš ā nostipriniet konusveida fi ltru un lampas tur ē t ā ju, izmantojot skr ū ves un
uzgriež ņ us. Uzst ā diet v ā ka fi ksatoru kameras ā rpus ē (VI).
Uzst ā diet kameras v ā ku, izmantojot skr ū ves, p ē c tam kreisaj ā pus ē nostipriniet atv ē rt ā v ā ka blo ķē t ā ju (VII).
Uzst ā diet lampu tur ē t ā jos t ā , lai gaismas elements b ū tu v ē rsts smilšu str ū klas kameras iekš ā , un izvadiet t ā s kabeli cauri cau-
rumam s ā nu sien ā , iepriekš atlaižot va ļī g ā k cauruma plastmasas v ā ci ņ u (VIII). Piesl ē dziet barošanas kabe ļ a vadus kontaktiem
kabe ļ u k ā rbas iekš ā . Piev ē rsiet uzman ī bu pareizai vadu savienošanai, savienojiet zilo vadu ar zilo vadu un br ū no/pel ē ko vadu ar
br ū no/pel ē ko vadu. P ē c tam nostipriniet k ā rbu pie s ā nu sienas, izmantojot skr ū ves (IX).
Uzst ā diet plakano fi ltru uz aizmugur ē j ā s sienas (X).
Uzlieciet apskavu uz cimdu un atlokiet cimda aproces malu uz savilc ē ja (XI). Ievietojiet cimdu smilšu str ū klas kameras iekš ā t ā ,
lai apskava ar atloc ī to aproci atrastos uz atveres atloka priekš ē j ā sien ā . P ē c tam savelciet apskavu, izmantojot skr ū vgriezi (XII).
P ā rliecinieties, ka labais cimds ir uzst ā d ī ts labaj ā atver ē , un kreisais cimds — kreisaj ā atver ē . Savelciet apskavas ar t ā dus sp ē ku,
lai cimds izsl ī d ē tu zem apskavas un netiktu p ā rgriezts.
Pieskr ū v ē jiet pistoles saspiest ā gaisa padeves š ļū tenes (kas nostiprin ā ta pie pistoles roktura) br ī vu galu caurumam kameras
s ā nu sien ā (XIII). Abraz ī v ā materi ā la uzs ū kšanas š ļū tenes (ka nostiprin ā ta pistoles sprauslas tuvum ā ) br ī vu galu pieskr ū v ē jiet
caurumam kameras diben ā (XIV).
Pieskr ū v ē jiet balsteni rež ģ im, izmantojot skr ū ves un uzgriež ņ us (XV). Uzst ā diet balsteni p ē c iesp ē jas tuv ā k rež ģ a vidum. Novie-
tojiet rež ģ i uz smilšu str ū klas kameras dibena ar uz leju v ē rsto balsteni t ā , lai uzs ū kšanas š ļū tene izietu cauri spraugai, ko rada
rež ģ a nogrieztais st ū ris (XVI).
Abraz ī vais materi ā ls
P ā rliecinieties, ka abraz ī vais materi ā ls ir paredz ē ts pneimatiskaj ā m smilšu str ū klas kamer ā m. Ieteicamajam abraz ī v ā materi ā la grau-
du izm ē ram ir j ā ietilpst diapazon ā 0,18–0,25 mm. Kait ī gu vielu koncentr ā cija abraz ī v ā materi ā la nedr ī kst p ā rsniegt š ā dus l ī me ņ us: —
antimons, svins, kadmijs, alva, ars ē ns, berilijs, hrom ā ti, kobalts, ni ķ elis — kop ā 2 % no masas; — antimons, berilijs, hrom ā ti, kobalts
un ni ķ elis — kop ā 0,2 % no masas; — berilijs, hrom ā ti, kobalts, kadmijs — atseviš ķ i 0,1% no masas; — met ā lu ķī miskie savienojumi
ir j ā apr ēķ ina k ā met ā liskie elementi, un hrom ā ti k ā CrO
3
; — t ī rais krist ā liskais sil ī cija oks ī ds (SiO
2
) — 2 % no masas.