40
6.
Piederumu stiprin
ā
juma v
ī
tnei ir j
ā
atbilst
sl
ī
pmaš
ī
nas darbv
ā
rpstas v
ī
tnei. Piederumiem,
kurus piestiprina aiz atlokiem, piederuma ass
caurumam j
ā
atbilst atloka uzst
ā
d
ī
šanas
diametram.
Piederumi, kas neatbilst mehaniz
ē
t
ā
darbar
ī
ka mont
ā
žas furnit
ū
rai, ir nestabili,
p
ā
rm
ē
r
ī
gi vibr
ē
un var izrais
ī
t kontroles
zaud
ē
šanu.
7.
Neizmantojiet boj
ā
tu apr
ī
kojumu. Pirms katras
lietošanas p
ā
rbaudiet t
ā
du apr
ī
kojumu k
ā
abraz
ī
v
ā
s ripas, vai nav skaidu un plaisu,
pl
ī
sumu vai nolietojuma, un stiep
ļ
u suku - vai
nav va
ļī
gu vai l
ū
zušu stiep
ļ
u. Ja mehaniz
ē
tais
darbar
ī
ks vai piederums nokr
ī
t, p
ā
rbaudiet, vai
nav radušies boj
ā
jumi vai ier
ī
kojiet neboj
ā
tu
piederumu. P
ē
c piederuma p
ā
rbaudes un
ier
ī
košanas atk
ā
pieties un lieciet visiem
kl
ā
tesošajiem atk
ā
pties no rot
ē
još
ā
piederuma,
un darbiniet mehaniz
ē
to darbar
ī
ku bez
noslodzes ar maksim
ā
lo
ā
trumu vien
ā
min
ū
t
ē
.
Boj
ā
ti piederumi š
ā
das p
ā
rbaudes laik
ā
parasti
izj
ū
k.
8.
Izmantojiet person
ī
go aizsargapr
ī
kojumu.
Atkar
ī
b
ā
no veicam
ā
darba valk
ā
jiet sejas
aizsargu, aizsargbrilles vai brilles. Ja
vajadz
ī
gs, valk
ā
jiet putek
ļ
u masku, ausu
aizsargus, cimdus un darba priekšautu, kas
aiztur mazas abraz
ī
vas vai apstr
ā
d
ā
jam
ā
materi
ā
la da
ļ
as.
Acu aizsardz
ī
bas apr
ī
kojumam
j
ā
aiztur lidojoši net
ī
rumi, kas rodas daž
ā
du darbu
veikšanas laik
ā
. Putek
ļ
u maskai vai respiratoram
j
ā
aiztur darba laik
ā
raduš
ā
s da
ļ
i
ņ
as. Ilgstoša,
ļ
oti
intens
ī
va trokš
ņ
a iedarb
ī
b
ā
varat zaud
ē
t dzirdi.
9.
Uzmaniet, lai apk
ā
rt
ē
j
ā
s personas atrastos
droš
ā
att
ā
lum
ā
no darba vietas. Ikvienam, kas
atrodas darba viet
ā
, j
ā
valk
ā
person
ī
gais
aizsargapr
ī
kojums.
Apstr
ā
d
ā
jam
ā
materi
ā
la vai
boj
ā
ta piederuma da
ļ
i
ņ
as var aizlidot un izrais
ī
t
ievainojumus tiem, kas atrodas darba vietas
tuvum
ā
.
10.
Veicot darbu, turiet mehaniz
ē
to darbar
ī
ku tikai
aiz izol
ē
taj
ā
m satveršanas virsm
ā
m, ja
griešanas instruments var
ē
tu saskarties ar
apsl
ē
ptu elektroinstal
ā
ciju vai ar savu vadu.
Ja
griešanas instruments saskarsies ar vadu, kur
ā
ir
str
ā
va, visas mehaniz
ē
t
ā
darbar
ī
ka
ā
r
ē
j
ā
s met
ā
la
virsmas vad
ī
s str
ā
vu un rad
ī
s elektrisk
ā
s str
ā
vas
trieciena risku.
11.
Novietojiet vadu t
ā
, lai tas nepieskartos
rot
ē
jošam piederumam.
Ja zaud
ē
siet vad
ī
bu,
vadu var p
ā
rgriezt vai aiz
ķ
ert, bet j
ū
su roku var
ieraut rot
ē
jošaj
ā
piederum
ā
.
12.
Mehaniz
ē
to darbar
ī
ku nedr
ī
kst nolikt mal
ā
, l
ī
dz
piederums nav piln
ī
b
ā
p
ā
rst
ā
jis darboties.
Rot
ē
jošais piederums var satvert virsmu un izraut
mehaniz
ē
to darbar
ī
ku jums no rok
ā
m.
13.
Mehaniz
ē
to darbar
ī
ku nedr
ī
kst darbin
ā
t, kad
p
ā
rn
ē
s
ā
jat to virzien
ā
pret sevi.
Ja ap
ģē
rbs
nejauši pieskaras rot
ē
jošajam piederumam, tas
var tikt satverts, piederumu ievelkot j
ū
su
ķ
ermen
ī
.
14.
Regul
ā
ri t
ī
riet mehaniz
ē
t
ā
darbar
ī
ka gaisa
venti
ļ
us.
Motora ventilators ievelk putek
ļ
us
korpus
ā
un p
ā
rm
ē
r
ī
ga pulverveida met
ā
la
uzkr
ā
šan
ā
s var izrais
ī
t elektr
ī
bas sist
ē
mas
boj
ā
jumus.
15.
Mehaniz
ē
to darbar
ī
ku nedr
ī
kst darbin
ā
t viegli
uzliesmojošu materi
ā
lu tuvum
ā
.
Dzirksteles var
aizdedzin
ā
t šos materi
ā
lus.
16.
Nelietojiet t
ā
dus piederumus, kam vajadz
ī
gi
dzes
ē
šanas š
ķ
idrumi.
Lietojot
ū
deni vai citus
dzes
ē
šanas š
ķ
idrumus, var g
ū
t n
ā
v
ē
jošu triecienu
vai elektrisk
ā
s str
ā
vas triecienu.
Atsitiena un ar to saist
ī
ti br
ī
din
ā
jumi
Atsitiens ir p
ē
kš
ņ
a reakcija uz iespiestu vai aiz
ķē
rušos
rot
ē
jošo ripu, atbalsta ieliktni, suku vai k
ā
du citu
piederumu. Iespr
ū
šana vai aiz
ķ
eršan
ā
s izraisa p
ē
kš
ņ
u
rot
ē
još
ā
piederuma apst
ā
šanos, kas, savuk
ā
rt, kontakta
br
ī
d
ī
izraisa nekontrol
ē
tu mehaniz
ē
t
ā
darbar
ī
ka
gr
ū
dienu pret
ē
ji t
ā
rot
ā
cijas virzienam.
Piem
ē
ram, ja abraz
ī
v
ā
ripa tiek iespiesta vai aiz
ķ
eras aiz
apstr
ā
d
ā
jam
ā
s virsmas, ripas asmens, kas tiek ievad
ī
ts
saskares punkt
ā
, var ieurbties materi
ā
la virsm
ā
, liekot
ripai izk
ļū
t no t
ā
vai izraisot atsitienu. Ripa saskares br
ī
d
ī
var izlekt vai nu operatora virzien
ā
, vai prom no vi
ņ
a,
atkar
ī
b
ā
no ripas kust
ī
bas virziena. Abraz
ī
v
ā
s ripas
š
ā
dos apst
ā
k
ļ
os var ar
ī
sal
ū
zt.
Atsitiens rodas darbar
ī
ka nepareizas lietošanas un/vai
nepareizas darb
ī
bas vai apst
ā
k
ļ
u rezult
ā
t
ā
, un no t
ā
var
izvair
ī
ties, veicot piem
ē
rotus droš
ī
bas pas
ā
kumus, k
ā
nor
ā
d
ī
ts zem
ā
k.
a)
Nep
ā
rtraukti cieši turiet mehaniz
ē
to
darbar
ī
ku un novietojiet savu
ķ
ermeni un rokas
t
ā
, lai var
ē
tu pretoties atsitiena sp
ē
kiem. Lai
maksim
ā
li kontrol
ē
tu atsitienu vai -
iedarbin
ā
šanas laik
ā
- griezes momentu,
vienm
ē
r lietojiet pal
ī
grokturi, ja t
ā
ds ir.
Operators var kontrol
ē
t griezes momenta reakciju
vai atsitiena sp
ē
ku, ja veic atbilstošus piesardz
ī
bas
pas
ā
kumus.
b)
Rokas nedr
ī
kst tur
ē
t rot
ē
još
ā
piederuma
tuvum
ā
.
Piederums var rad
ī
t atsitienu rokai.
c)
Neviena j
ū
su
ķ
erme
ņ
a da
ļ
a nedr
ī
kst atrasties
teritorij
ā
, kur atsitiena gad
ī
jum
ā
p
ā
rvietosies
mehaniz
ē
tais darbar
ī
ks.
Atsitiens saskares br
ī
d
ī
p
ā
rvieto darbar
ī
ku virzien
ā
pret
ē
ji ripas kust
ī
bai.
d)
Iev
ē
rojiet
ī
pašu piesardz
ī
bu, apstr
ā
d
ā
jot
st
ū
rus, asas malas, u.c. Nov
ē
rsiet piederuma
atl
ē
cienus un sadursmes ar š
ķē
rš
ļ
iem.
St
ū
ri,
asas malas vai atl
ē
cieni m
ē
dz sa
ķ
ert rot
ē
jošo
piederumu un izrais
ī
t kontroli zaud
ē
šanu p
ā
r
darbar
ī
ku vai atsitienu.
e)
Nepievienojiet z
āģ
a
ķē
des kokgriezumu
asmeni vai zobaino z
āģ
a asmeni.
Š
ā
di asme
ņ
i
izraisa biežus atsitienus un kontroles zaud
ē
šanu.