Sthor 73473, Оригинальное руководство пользователя, Страница: 32 / 52

32
L I E T O Š A N A S I N S T R U K C I J A
LV
asmeni attiec ī gaj ā spraug ā un pavilkt virzien ā , pret ē j ā sl ī p ē šanas diska rot ā cijas virzienam, apz ī m ē tam uz ier ī ces korpusa (II).
Pavilkšanas laik ā piespiest asmeni pie sl ī p ē šanas diska ar nelielu sp ē ku. Darb ī bu atk ā rtot. P ē c darba pabeigšanas izsl ē gt ier ī ci
ar izsl ē dz ē ju un atsl ē gt no elektroapg ā des.
Uzman ī bu! Asin ā šanas laik ā asmeni vienm ē r kustin ā t pret ē ji sl ī p ē šanas diska rot ā cijas virzienam. Nedr ī kst kustin ā t asmeni sl ī -
p ē šanas diska rot ā cijas virzien ā .
Urbja asin ā šana
Pirms urbja asin ā šanas uzs ā kšanas, urbis j ā b ū t attiec ī gi nostiprin ā ts tur ē t ā j ā . Lai to dar ī t, piespiest sp ī les sprostu, lai atvilkt sp ī les
(III). Ar tur ē t ā ja klo ķ i noteikt diametru, mazliet liel ā ku par urbja diametra, lai nodrošin ā tu br ī vu urbja kust ī bu tur ē t ā j ā . Tur ē t ā ju no-
vietot urbja pozicion ē šanas ligzd ā (IV). Iev ē rot, ka tur ē t ā jam ir izci ļņ i, kas j ā b ū t novietoti ligzdas riev ā s (V). Pacelt sp ī les sprostu,
lai sakamptu urbi, pagriezt urbi, lai sakampt visšaur ā k ā viet ā (VI).
Ar regul ā cijas klo ķ i noteikt materi ā la daudzumu, nov ā ktu asin ā šanas laik ā . Klo ķ a pagriešana bultas virzien ā palielina nov ā kta
materi ā la daudzumu (VII). Parastas asin ā šanas gad ī jum ā nov ā kta materi ā la daudzums j ā b ū t uzst ā d ī ts uz minim ā lo. Urbja liel ā ku
boj ā jumu gad ī jum ā nov ā kta materi ā la daudzums j ā b ū t uzst ā d ī ts uz augst ā ko.
Piespiest urbju pie pozicion ē šanas stie ņ a priekšda ļ as (IX) un p ē c tam, pagriežot pulkste ņ r ā d ī t ā ja kust ī bas virzien ā , nostiprin ā t
urbi tur ē t ā j ā . Piespiest sprostu un atv ē rt sp ī les, p ē c tam izb ā zt tur ē t ā ju ar urbi no pozicion ē šanas ligzdas.
Piesl ē gt ier ī ci pie elektr ī bas ligzdas, iesl ē gt ier ī ci un pagaid ī t l ī dz nomin ā lu pagriezienu sasniegšanai. Pacelt urbju asin ā šanas
ligzdas v ā ku, p ā rvietojot to bultas virzien ā . Ievad ī t rokturu ar urbi ligzd ā , p ā rbaudot, vai izci ļņ i b ū tu novietoti ligzdas riev ā s (X). P ē c
sl ī p ē šanas ska ņ as sadzird ē šanas kustot urbi uz ab ā m pus ē m 5-10 sekunžu laik ā , vienlaic ī gi piespiežot urbju ar nelielu sp ē ku pie
sl ī p ē šanas diska. P ē c tam izb ā zt tur ē t ā ju no ligzdas, pagriezt uz 180 gr ā diem un atk ā rtot oper ā ciju urbja otrai virsmai. Vienm ē r
j ā b ū t asin ā tas abas urbja virsmas.
Uzman ī bu! Katru no virsm ā m asin ā t ar vien ā du laiku un piespiest ar vien ā du sp ē ku. Tas at ļ auj izvair ī ties no nel ī dzenas urbja
asin ā šanas.
Gad ī jum ā , kad tiek asin ā ti urbi ar diametru 10 mm un liel ā ku, p ē c asin ā šanas j ā b ū t ar ī sl ī p ē tas urbja priekšpuses virsmas. T ā p ē c
p ē c iepriekšmin ē tas asin ā šanas urbja tur ē t ā js ar urbi j ā b ū t novietots urbja virsmas sl ī p ē šanas ligzd ā un delik ā ti piespiests dažu
sekunžu laik ā (XI). P ē c tam izb ā zt tur ē t ā ju no ligzdas, pagriezt uz 180 gr ā diem un atk ā rtot oper ā ciju urbja otrai virsmai.
Uzman ī bu! Katru no virsm ā m asin ā t ar vien ā du laiku un piespiest ar vien ā du sp ē ku. Tas at ļ auj izvair ī ties no nel ī dzenas urbja
asin ā šanas.
P ē c urbja asin ā šanas p ā rbaud ī t darba rezult ā tus. Ja urbja uzgalis p ē c asin ā šanas ir zils vai kr ā sa atš ķ iras no t ē rauda dabiskas
kr ā sas, virsma tika p ā rkars ē ta, t ā p ē c ir nepieciešami samazin ā t urbja spiedienu uz sl ī p ē šanas disku asin ā šanas laik ā .
Ja p ē c asin ā šanas urbja malas nav l ī dz ī gas, katr ā s puses asin ā šanas laiks un spiediens j ā b ū t nol ī dzin ā ti.
Putek ļ u tvertnes iztukšošana (XII)
Asin ā mais tika apg ā d ā ts ar div ā m tvertn ē m, kur tiek sav ā kti darba putek ļ i. Katrreiz p ē c darba pabeigšanas tvertnes j ā b ū t iztukšo-
tas. Tvertnes j ā b ū t izb ā ztas no ier ī ces, not ī r ī tas un p ē c tam atk ā rtoti novietotas ier ī ces korpus ā .
KONSERV Ā CIJA UN APSKAT Ī ŠANA
UZMAN Ī BU! Pirms regul ē šanai, tehniskai apskat ī šanai un uztur ē šanai j ā no ņ em ier ī ces elektr ī bas vadu no ligzdas. P ē c darb ī bas
j ā kontrol ē elektroier ī ces tehnisko st ā vokli, apskat ī šot un v ē rt ē šot: apvalku un rokturi, elektr ī bas vadu ar kontaktdakšu un iztaisno-
t ā ju, k ā ar ī - paplašin ā šanas vadus, apro č u pogas darb ī bu, ventil ē šanas spraugas p ā rg ā j ī bu, ogles sukas sp ī gu ļ ošanu, gult ņ u un
transmisijas darb ī bas ska ņ u, ier ī ces darba startu un darb ī bas vienm ē r ī gumu. Garantijas laik ā lietot ā js nevar demont ē t elektroier ī ci
un nevar main ī t nevienu da ļ u, jo tas veido garantijas zaud ē jumu. Visi nepareizumi piez ī m ē ti ier ī ces darb ā vai apskat ī šanas laik ā
ir par sign ā lu, lai veidot remontu servis ā . P ē c darba beigšanu apvalku, ventil ē šanas spraugas, p ā rsl ē dzi, papildu rokturi un ekr ā ni
j ā t ī ra, piem ē ram, ar saspiestu gaisu (ar spiedienu ne vair ā k nek ā 0,3 MPa), otu vai sauso dr ā nu, bez ķī miskiem l ī dzek ļ iem un
t ī r ī šanas š ķ idrumiem. Instrumentus un rokturus t ī r ī t ar sauso t ī ro dr ā nu.