61
aizķīlēšanās varbūtību.
• Vienmēr izmantot griezējdiskus ar pareiziem iekšējās atveres
izmēriem.
Griezējdiski, kas neatbilst stiprinošai ligzdai, var darboties
ekscentriski, izraisot kontroles zudumu pār darbu.
• Aizliegts izmantot stiprināšanai bojātus griezējdiskus, neatbilstošas
starplikas vai skrūves.
Starplikas un skrūves, kas nostiprina griezējdisku,
tika speciāli ieprojektētas zāģim, lai nodrošinātu optimālu funkcionēšanu un
lietošanas drošību.
ATSITIENS, ATSITIENA IEMESLI UN NOVĒRŠANA
• Atmugurisks atsitiens ir pēkšņa zāģa pacelšanās un kustība operatora
virzienā zāģēšanas līnijas robežās. Atsitiens rodas nekontrolētās zāģēšanas
rezultātā robainā, saspiestā vai neatbilstoši vadītā zāģa diska dēļ.
• Kad zāģa disks tika aizķerts vai iespiests spraugā, tas apstājas, un dzinēja
reakcija rada spēcīgu zāģa kustību atpakaļ operatora virzienā.
• Ja zāģa disks ir saviebts vai slikti novietots apstrādājamā elementā, izejot no
materiāla, zāģa diska zobi var uzsist pa augšējo zāģējamā materiāla virsmu,
paceļot zāģi un radot tā atsitienu operatora virzienā.
UZMANĪBU!
Atmugurisks atsitiens ir neatbilstošas zāģa izmantošanas,
nepareizo ekspluatācijas procedūru vai apstākļu rezultāts, no kura var
izvairīties, ievērojot atbilstošus piesardzības līdzekļus, kas aprakstīti zemāk.
• Turēt zāģi stingri ar divām rokām tā, lai varētu izturēt atmugurisku
atsitienu. Stāvēt vienā zāģa pusē nevis zāģēšanas līnijas turpinājumā.
Atmuguriska atsitiena parādība var radīt strauju zāģa kustību atpakaļ, taču
operators var kontrolēt atmuguriskā atsitiena spēku, ja tiek ievēroti atbilstošie
piesardzības līdzekļi.
• Kad griezējdisks aizķīlējas vai pārstāj zāģēt jebkāda iemesla dēļ,
nepieciešams samazināt spiedienu uz slēdža pogu un turēt zāģi
nekustīgi materiālā, kamēr griezējdisks apstāsies pilnībā.
• Aizliegts mēģināt izņemt griezējdisku no zāģējamā materiāla, kā arī
virzīt zāģi atpakaļ; kamēr griezējdisks kustas, pastāv atmuguriska
atsitiena risks.
Izpētīt un veikt koriģējošās darbības, lai novērstu griezējdiska
dilšanas iemeslus.
• Atkārtoti ieslēdzot zāģi apstrādājamā elementā, uzlikt griezējdisku pa
vidu gropei un pārbaudīt, vai griezējdiska zobi nav nobloķēti materiālā.
Ja griezējdisks aizķīlējas, kad zāģis tiek atkārtoti ieslēgts, tas var izbīdīties vai radīt
atmugurisko atsitienu attiecībā pret apstrādājamo elementu.
• Balstīt lielās plātnes, lai samazinātu griezējdiska saspiešanos un
atmuguriskā atsitiena risku.
Lielām plātnēm ir tieksme saliekties zem sava
svara. Balsti ir jānovieto abās pusēs zem plātnes, zāģēšanas līnijas un plātnes
malu tuvumā.
• Nedrīkst izmantot neasus vai bojātus griezējdiskus.
Neasi vai
neatbilstoši novietoti griezējdiska zobi veido šauru gropi, radot pārmērīgu
berzi, griezējdiska aizķīlēšanos un atmugurisko atsitienu.
• Pirms veikt zāģēšanu, stingri uzlikt zāģēšanas dziļuma un noliekuma
leņķa spīles.
Ja zāģa iestatījumi mainās zāģēšanas laikā, tas var radīt
aizķīlēšanās un atmugurisko atsitienu.
• Īpaši jāuzmanās ar dziļzāģēšanu starpsienās.
Griezējdisks var pārgriezt
citus priekšmetus, kas nav redzami no ārpuses, radot atmugurisko atsitienu.
APAKŠĒJĀ AIZSARGAIZSEGA FUNKCIJAS
• Pirms katras lietošanas reizes pārbaudīt, vai apakšējais aizsegs ir
pareizi uzlikts. Nedrīkst izmantot zāģi, ja apakšējais aizsegs nekustas
brīvi un neaizveras nekavējoties. Aizliegts piestiprināt vai atstāt
apakšējo aizsegu atvērtā stāvoklī.
Ja zāģis nejauši nokrīt, apakšējais
aizsegs var deformēties. Pacelt apakšējo aizsegu ar atvelkošo rokturi un
pārliecināties, ka aizsegs kustas brīvi un neskar griezējdisku vai citus elementus
jebkurā no zāģēšanas leņķiem un dziļumiem.
• Pārbaudīt apakšējā aizsega atsperes darbību. Ja aizsegs un atspere
darbojas neatbilstoši, pirms lietošanas tā ir jāsalabo.
Apakšējā aizsega
darbība var tikt palēnināta bojāto elementu, lipīgo nosēdumu vai atgriezumu
uzslāņojumu dēļ.
• Ir pieļaujams noņemt ar rokām apakšējo aizsegu tikai tādu specifisku
zāģēšanu laikā kā „dziļzāģēšana” un „salikta zāģēšana”. Pacelt
apakšējo aizsegu ar atvelkošo rokturi un, kad griezējdisks iedziļināsies
materiālā, atlaist aizsegu.
Cita veida zāģēšanas laikā ir ieteicams, lai
apakšējais aizsegs darbotos automātiski.
• Pirms nolikt zāģi uz darba galda vai grīdas, vienmēr jāskatās,
lai apakšējais aizsegs aizsegtu griezējdisku.
Neaizsegts rotējošais
griezējdisks var radīt situāciju, kad zāģis sāks kustēties atpakaļ, sagriežot visu
uz sava ceļa. Jāņem vērā laiks, kas nepieciešams griezējdiska apturēšanai pēc
zāģa izslēgšanas.
PAPILDU DROŠĪBAS NORĀDĪJUMI
• Neizmantot griezējdiskus, kas ir bojāti vai deformēti.
• Neizmantot slīpdiskus.
• Izmantot tikai ražotāja ietiektus griezējdiskus, kas atbilst standarta EN 847-1
prasībām.
• Aizliegts izmantot griezējdiskus, kuriem nav zobu ar cietsakausējuma
plāksnītēm.
• Dažu koksnes paveidu putekļi var būt bīstami veselībai.
Tiešais fiziskais
kontakts ar putekļiem var izraisīt alerģisko reakciju un/vai operatora vai
blakus esošo cilvēku elpošanas sistēmas slimības. Ozola vai dižskābārža
koksnes putekļi ir kancerogēni, īpaši savienojumā ar koksnes apstrādes
līdzekļiem (koksnes piesūcināšanas vielām).
• Izmantot tādus personīgus drošības līdzekļus kā:
- dzirdes aizsarglīdzekļi, lai samazinātu dzirdes zuduma risku;
- acu aizsarglīdzekļi;
- elpceļu aizsarglīdzekļi, lai samazinātu kaitīgo putekļu ieelpošanas risku;
- aizsargcimdi griezējdisku, kā arī citu grubuļainu un asu materiālu
apkalpošanai (nomaiņas laikā griezējdiski ir jātur aiz atveres, kad vien tas
ir iespējams).
• Koksnes zāģēšanas laikā pieslēgt putekļu nosūkšanas sistēmu.
• Jāpiemēro griezējdisks tam materiāla veidam, kas ir jāzāģē.
• Izmantot zāģi tikai koksnes materiālu vai koksnes izstrādājumu zāģēšanai.
• Nedrīkst izmantot zāģi bez aizsega vai tad, kad tas ir nobloķēts.
• Brīvi gulošie materiāli un izslējušie elementi nedrīkst atrasties uz grīdas
ierīces darbības zonā.
• Darba vietā ir jānodrošina atbilstošais apgaismojums.
• Elektroinstrumentu apkalpojošiem darbiniekiem ir jābūt atbilstoši
apmācītiem par ierīces lietošanu, apkalpošanu un darbu.
• Pievērst uzmanību maksimālam ātrumam, kas ir norādīts uz griezējdiska.
• Pārliecināties, ka izmantojamie elementi ir saskaņā ar ražotāja rekomendācijām.
• Ja zāģis ir aprīkots ar lāzeri, nomaiņa pret cita tipa lāzeri nav pieļaujama –
šāda darbība jāveic sertificētā servisa centrā.
• Neizmantot ierīci stacionāri. Tā nav paredzēta darbam kopā ar zāģēšanas galdu.
PAREIZĀ AKUMULATORU APKALPOŠANA UN EKSPLUATĀCIJA
• Akumulatora lādēšanas procesam jānotiek zem lietotāja uzraudzības.
• Jāizvairās no akumulatora lādēšanas temperatūrā, kas ir zemāka par 0°C.
• Akumulatori ir jālādē tikai ar ražotāja ieteikto lādētāju.
Izmantojot
lādētāju, kas paredzēts citu akumulatora tipu lādēšanai, var rasties
ugunsgrēka risks.
• Kad akumulators netiek izmantots, tas ir jāuzglabā drošā attālumā no
tādiem metāla elementiem kā papīra skavas, monētas, atslēgas, naglas,
skrūves un citiem metāla elementiem, kas var radīt īssavienojumu
starp akumulatora skavām.
Akumulatora skavu īssavienojums var radīt
apdegumus vai ugunsgrēku.
• Akumulatora bojājuma un/vai neatbilstošas izmantošanas gadījumā
var izdalīties gāzes. Jāizvēdina telpa, vārguma gadījumā jāsazinās ar
ārstu.
Gāzes var kaitēt elpošanas ceļiem.
• Ekstremālos apstākļos no akumulatora var iztecēt šķidrums. Tas var
radīt kairinājumu vai apdegumu.
Ja tiks konstatēta noplūde, jārīkojas
atbilstoši zemāk norādītam:
-
uzmanīgi noslaucīt šķidrumu ar auduma gabalu. Izvairīties no kontakta ar
ādu vai acīm;
-
ja šķidrums saskarsies ar ādu, atbilstoša ķermeņa daļa nekavējoties ir
jānoskalo ar lielu tīrā ūdens daudzumu, iespēju robežās neitralizējot
šķidrumu ar vieglu skābi, piem., citronsulu vai etiķi;
-
ja šķidrums nokļūs acīs, nekavējoties veikt acu skalošanu ar lielu tīrā ūdens
daudzumu vismaz 10 minūtes un vērsties pie ārsta.
• Nedrīkst lietot akumulatoru, kas ir bojāts vai pārveidots.
Bojāti vai
modificēti akumulatori var darboties neparedzēti, izraisot ugunsgrēku,
sprādzienu vai radot ievainojumus.
• Nedrīkst pakļaut akumulatoru mitruma vai ūdens iedarbībai.
• Akumulators vienmēr jātur drošā attālumā no siltumavota. Nedrīkst ilgstoši
atstāt akumulatoru vidē, kur ir augsta temperatūra (piem., saulē, sildītāju
tuvumā vai arī tur, kur gaisa temperatūra ir augstāka par 50°C).
• Nedrīkst pakļaut akumulatoru uguns vai pārmērīgas temperatūras
iedarbībai.
Pakļaujot akumulatoru uguns vai temperatūras iedarbībai virs
130°C, var rasties sprādziens.
UZMANĪBU!
Temperatūra 130°C var būt noteikta kā 265°F.
• Jāievēro visi lādēšanas instrukcijas nosacījumi, nedrīkst lādēt
akumulatoru temperatūrā, kas pārsniedz lietošanas instrukcijas
nominālo parametru tabulā norādīto temperatūras diapazonu.
Neatbilstoša lādēšana vai lādēšana temperatūrā, kas pārsniedz noteiktu
robežu, var bojāt akumulatoru un palielināt ugunsgrēka risku.
AKUMULATORU REMONTS
Содержание 58G023
Страница 2: ...2 ...
Страница 112: ...112 ...