VISPÅRîJAS DRO·IBAS INSTRUKCIJAS
Latvian
–
357
1158605-38 Rev. 2 2016-09-19
μïdes bremze ar aizsargu pret rÇvieniem
Jsu motorzÇÆis ir apr¥kots ar ˙ïdes bremzi, kas ir domÇta
tam, lai atsitiena gad¥jumÇ apstÇdinÇtu ˙ïdi. μïdes bremze
samazina nelaimes gad¥jumu risku, taãu tikai js kÇ lietotÇjs
varat novïrst tos.
(3)
Esiet uzman¥gs darbÇ un pÇrliecinaties, ka sliedes rÇviena zonÇ
nekad nav kÇds priek‰mets.
(4)
•
μïdes bremzi (A) aktivizï vai nu ar roku (kreiso) vai ar
inerces funkciju.
(5)
•
Tiek aktivizïta br¥d¥, kad atsitiena aizsargu (B) pavirza uz
priek‰u vai ar¥ labÇs rokas bremzi (E) pavirza uz priek‰u/
uz aug‰u.
(6)
•
·¥ kust¥ba iedarbina mehÇnismu ar atsperi, kas savelk
bremÏu st¥pu (C) ap motora ˙ïdes mehÇnisma sistïmu
(D) (sajga cilindrs).
(7)
•
RÇvienu dro‰¥bas sviras funkcija nav tikai ieslïgt ˙ïdes
bremzi. Otrs svar¥gs dro‰¥bas aspekts ir, ka tÇ pasargÇ jsu
roku no pieskar‰anÇs ˙ïdei gad¥jumÇ, ja jums no rokas
izsl¥d priek‰ïjais rokturis.
•
Kad motorzÇÆis tiek iedarbinÇts, ˙ïdes bremzei ir jÇbt
ieslïgtai, lai novïrstu ˙ïdes rotï‰anu.
(46)
•
Iedarbinljanas br¥d¥ kÇ ar¥ ¥sÇkos pÇrtraukumos ˙ïdes
bremzi izmantojiet kÇ "stÇvbremzi" - tas novïrs¥s
nelaimes gad¥jumus, kad lietotÇjs vai apkÇrtïjie var
pieskarties kust¥gai ˙ïdei. NeatstÇjiet motorzÇi ar rotïjo‰u
˙ïdi ieslïgtu uz ilgu laiku. MotorzÇis var ievïrojami
uzkarst.
•
μïdes bremzi atbr¥vo, kad priek‰ïjo roku aizsargu, uz kura
rakst¥ts “PAVELCIET ATPAKAπ MIERA STÅVOKL±”, pavelk
atpaka∫, virzienÇ uz priek‰ïjo rokturi.
(38)
•
RÇvieni var bt pïk‰¿i un ∫otispïc¥gi. Vairums rÇvienu ir s¥ki
un ne vienmïr iedarbina ˙ïdes bremzi. Ja tie gadÇs, turiet
zÇÆi stingri un nelaidiet va∫Ç.
(51)
•
Veids, kÇ ˙ïdes bremze iedarbinÇs - ar roku vai ar inerces
funkciju, ir atkar¥gs no rÇviena spïka un motorzÇÆa
poz¥cijas attiec¥bÇ pret priek‰metu, kas nonÇk kontaktÇ ar
sliedi rÇviena zonÇ.
SmagÇkos atsitiena gad¥jumos un, kad sliedes atsitiena
riska sektors ir maksimÇli tÇlu no lietotÇja, ˙ïdes bremze ir
veidota tÇ, lai aktivizïtos ar ˙ïdes bremzes pretsvaru
(inerci) atsitiena virzienÇ.
(8)
Ja rÇvieni ir mazÇk spïc¥gi vai, ja sliedes rÇviena zona ir
lietotÇjam tuvÇk, ˙ïdes bremze iedarbina manuÇli - ar
kreisÇs rokas pal¥dz¥bu.
•
GÇÏoties kreisÇ roka atrodas tÇdÇ stÇvokl¥, kas nedod
iespïju aktivizït ˙ïdes bremzinrokas reÏ¥mÇ. ·Ç veida
satvïriena gad¥jumos, kad kreisÇ roka ir novietota tÇ, ka tÇ
nevar ietekmït atsitiena aizsarga kust¥bu, ˙ïdes bremzi
var aktivizït vien¥gi ar inerces funkcijas pal¥dz¥bu.
(9)
Vai es vienmïr ar roku aktivizï‰u ˙ïdes
bremzi atsitiena gad¥jumos?
Nï. Lai pavirz¥tu atsitiena aizsargu uz priek‰u, ir jÇpieliek
zinÇms spïks. Ja jsu roka tikai aiz˙er un pieskaras atsitiena
aizsargam, tas var bt nepietiekami, lai iedarbinÇtu ˙ïdes
bremzi. StrÇdÇjot ir stingri jÇsatver motorzÇÆa rokturi. Ja js tÇ
darat un notiek atsitiens, js dro‰i vien nekad nepalaid¥siet va∫Ç
roku no priek‰ïjÇ roktura un neaktivizïsiet ˙ïdes bremzi vai ar¥
tÇ aktivizïsies, kad zÇÆis jau bs paspïjis kÇdu gabalu
novirz¥ties. TÇdÇ situÇcijÇ var notikt tÇ, ka ˙ïdes bremze
nepaspïj apstÇdinÇt ˙ïdi pirms tÇ trÇpa jums.
Reizïm ar¥ daÏÇs darba pozÇs jsu roka nevar sasniegt
atsitiena aizsargu, lai aktivizïtu ˙ïdes bremzi, piemïram, kad
zÇÆis ir koku gljanas stÇvokl¥.
Vai jebkurÇ atsitiena gad¥jumÇ iedarbosies
˙ïdes bremze?
Nï. Vispirms bremzei ir jÇnostrÇdÇ. Bremzi var viegli
pÇrbaud¥t; s¥kÇk par to lasiet rubrikÇ "MotorzÇÆa dro‰¥bas
apr¥kojuma pa‡baude, apkope un serviss". Mïs iesakÇm to
dar¥t pirms katras darba reizes. OtrkÇrt, atsitienam jÇbt
pietieko‰i spïc¥gÇm, lai tas aktivizïtu ˙ïdes bremzi. Ja ˙ïdes
bremze btu pÇrÇk jut¥ga, tad tÇ aktivizïtos pastÇv¥gi, kas
traucïtu strÇdÇt.
Vai ˙ïdes bremze mani vienmïr pasargÇs
no traumÇm atsitiena gad¥jumos?
Nï. Vispirms jsu bremzei ir jÇdarbojas, lai tÇ sniegtu
paredzïto aizsardz¥bu. OtrkÇrt, lai ˙ïdi apstÇdinÇtu atsitiena
gad¥jumos, tÇ ir jÇaktivizï tÇ, kÇ tas aprakst¥ts augstÇk.
Tre‰kÇrt, ˙ïdes bremzi var aktivizït, bet ja sliede ir jums pÇrÇk
tuvu, var notikt tÇ, ka bremze nepaspïj iedarboties un
apstÇdinÇt ˙ïdi pirms tÇ trÇpa jums.
Vien¥gi js pats un pareiza darba tehnika var novïrst
atsitienus un to riskus.
Droseles blokators
Akseleratora regulatora dro‰inÇtÇjs ir konstruïts, lai novïrstu
nejau‰u akseleratora aktivizï‰anu. Kad dro‰inÇtÇjs (A) tiek
iespiests roktur¥ (= satverot rokturi) ieslïdzas akselerators (B).
Kad satvïriens tiek atlaists, gan akselerators, gan akseleratora
dro‰inÇtÇjs nostÇjas savos sÇkuma stÇvok∫os. ·is stÇvoklis
noz¥mï, ka akselerators br¥vgaitÇ automÇtiski noblo˙ïjas.
(10)
μïdes pÇrtvïrïjs
μïdes pÇrtvïrïjs ir konstruïts, lai pÇrtvertu ˙ïdi gad¥jumÇ, ja tÇ
pÇrtrkst vai nolec no sliedes. Tam nevajadzïtu notikt, ja ˙ïde
ir pareizi nostiepta (skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas MontÇÏa)
un, ja sliede un ˙ïde tiek pareizi aprpïta (skat¥t norÇd¥jumus
zem rubrikas VispÇrïjas darba instrukcijas).
(11)
LabÇs rokas aizsargs
LabÇs rokas aizsargs ne tikai sargÇ jsu roku, ja ˙ïde nolec vai
notrkst, bet ar¥ kalpo, lai koku zari netraucïtu aptvert
aizmugures rokturi.
(12)
VibrÇciju samazinljanas sistïma
Jsu ma‰¥na ir apr¥kota ar vibrÇciju slÇpï‰anas sistïmu, kas ir
konstruïta, lai mazinÇtu vibrÇcijas un padar¥tu darbu
maksimÇli vieglÇku.
VibrÇciju slÇpï‰anas sistïma samazina vibrÇciju pÇrvad¥‰anu
starp motora bloku/grie‰anas apr¥kojumu un ma‰¥nas
rokturiem. MotorzÇÆa korpuss, ieskaitot grie‰anas apr¥kojumu,
