AEG POWERTOOLS WS 21-180, Original Instructions Manual

Page: 51 / 64

38 39
WS 21-180 WS 21-180+ WS 21-230 WS 21-230+ WS 21-230 GVX
WS 21-230 EGVX
.....
2100 W
............
2100 W
..........
2100 W
...............
2100 W
..............
2100 W
.....
1350 W
............
1350 W
..........
1350 W
...............
1350 W
..............
1350 W
.....
8500
(min
-1
) ......
8500
(min
-1
) .... 6600 (min
-1
) ........6600 (min
-1
) .......6600 (min
-1
)
....... 180 mm ............ 180 mm .......... 230 mm...............230 mm .............230 mm
.....
M 14
................
M 14
..............
M 14
...................
M 14
.................
M 14
........ 4,7 kg ............... 4,7 kg ............. 4,9 kg ..................4,9 kg ................5,1 kg
.........
94
dB(A) ..........
94
dB(A) ......... 94 dB(A) .............94 dB(A) ............94 dB(A)
.......
105
dB(A) ........
105
dB(A) ...... 105 dB(A) ...........105 dB(A) ..........105 dB(A)
........ 7,0 m/s
2
............ 7,0 m/s
2
.......... 6,5 m/s
2
...............6,5 m/s
2
.............5,5 m/s
2
........ 1,5 m/s
2
............ 1,5 m/s
2
.......... 1,5 m/s
2
...............1,5 m/s
2
.............1,5 m/s
2
.....< 2,5 m/s
2
.........< 2,5 m/s
2
....... < 2,5 m/s
2
............< 2,5 m/s
2
..........< 2,5 m/s
2
........ 1,5 m/s
2
............ 1,5 m/s
2
.......... 1,5 m/s
2
...............1,5 m/s
2
.............1,5 m/s
2
LATVISKI
TEHNISKIE DATI
Nomin l atdot jauda.................................................
Cietkoks .......................................................................
maks. tukšgaitas apgriezienu skaits ............................
Sl pdisks ar diametru ...................................................
V rpstas vijums ...........................................................
Svars bez t kla kabe a .................................................
Trokš u un vibr ciju inform cija
V rt bas, kas noteiktas saska ar EN 60 745.
A nov rt t s aparat ras ska as l menis ir:
trokš a spiediena l menis (K = 3 dB(A)) ....................
trokš a jaudas l menis (K = 3 dB(A)) .........................
N s t trokš a sl p t ju!
Sv rst bu kop j v rt ba (Tr s virzienu vektoru
summa) tiek noteikta atbilstoši EN 60745.
Sl pmašina: sv rst bu emisiju v rt ba a
h
.....................
Nedroš ba K = .............................................................
Sl p t ar plastmasas sl p šanas ripu: sv rst bu emisiju v rt ba a
h Nedroš ba K = .............................................................
Izmantojot citur, piem, veicot abraz vo griešanu vai
sl p jot ar t rauda birsti, vibr cijas lielumi var b t
cit di!
UZMAN BU! Izlasiet visu droš bas instrukciju un
lietošanas pam c bu kl t pievienotaj buklet . Šeit sniegto
droš bas noteikumu un nor d jumu neiev rošana var izrais t
aizdegšanos un b t par c loni elektriskajam triecienam vai
nopietnam savainojumam.
P c izlas šanas uzglab jiet šos noteikumus turpm kai
izmantošanai.
SPECI LIE DROŠ BAS NOTEIKUMI
Kop jie droš bas noteikumi sl p šanai, sl p šanai ar
smilšpap ra loksni, darbam ar stiep u suku, pul šanai un
griešanai:
a) Šis elektroinstruments ir lietojams k sl pmaš na, kas
piem rota ar sl p šanai ar smilšpap ra loksni, darbam ar
stiep u suku, pul šanai un griešanai. emiet v r visas
elektroinstrumentam pievienot s instrukcijas,
nor d jumus, att lus un citu inform ciju. Turpm k sniegto
nor d jumu neiev rošana var k t par c loni elektriskajam
triecienam, ugunsgr kam un/vai smagam savainojumam.
b) Ar šo instrumentu nav ieteicams veikt pul šanas
darbus. Darbu veikšana, kuriem šis instruments nav
paredz ts, var izrais t risku darbiniekam g t nopietnus
savainojumus.
c) Neizmantojiet piederumus, kurus ražot jirma nav
paredz jusi šim elektroinstrumentam un ieteikusi
lietošanai kop ar to. Iesp ja nostiprin t piederumu uz
elektroin stru menta v l negarant t drošu lietošanu.
d) Iestiprin m darbinstrumenta pie aujamajam griešan s
trumam j b t ne maz kam par elektroinstrumenta liel ko
nor d to griešan s trumu. Piederums, kas griežas tr k,
nek pie aujams, var sal zt un tikt mests prom.
e) Darbinstrumentu r jam diametram un biezumam
j atbilst elektroinstrumenta konstrukcijai un izm riem.
Ja
darbinstrumenta izm ri ir izv l ti nepareizi, tas piln b
nenovietojas zem aizsarga un darba laik apgr tina
instrumenta vad bu.
f) Sl p šanas diskam, balstpapl ksnei, sl p šanas
pamatnei vai citiem piederu miem prec zi j novietojas uz
elektroinstrumenta darbv rpstas.
Nomain mie
darbinstrumenti, kas prec zi neatbilst elektroinstrumenta
darbv rpstas konstrukcijai, nevienm r gi griežas, oti sp c gi
vibr un var b t par c loni kontroles zaud šanai p r
instrumentu.
g) Neizmantojiet boj tus darbinstrumentus. Ik reizi pirms
darbinstrumentu lietošanas p rbaudiet, vai tie nav boj ti,
piem ram, vai sl p šanas diski nav atsl ojušies vai
ieplais juši, vai sl p šanas pamatn nav v rojamas
plaisas un vai stiep u suku veidojoš s stieples nav va gas
vai atl zušas. Ja elektroinstruments vai darbinstruments
ir kritis no zin ma augstuma, p rbaudiet, vai tas nav
boj ts, vai ar izmantojiet darbam neboj tu
darbinstrumentu. P c darbinstrumenta apskates un
iestiprin šanas aujiet elektroinstrumentam darboties ar
maksim lo griešan s trumu vienu min ti ilgi, turot
rot jošo darbinstrumentu droš att lum no sevis un
cit m tuvum esošaj m person m. Boj tie darbinstrumenti
š das p rbaudes laik parasti sal st.
h) Lietojiet individu los darba aizsardz bas l dzek us.
Atkar b no veicam darba rakstura izv lieties pilnu sejas
aizsargu, nosl dzoš s aizsargbrilles vai parast s
aizsargbrilles. Lai aizsarg tos no lidojošaj m sl p šanas
darbinstrumenta un apstr d jam materi la da i m, p c
vajadz bas lietojiet putek u aizsargmasku, ausu aizsargus
un aizsargcimdus vai ar pašu priekšautu. Lietot ja acis
j pasarg no lidojošajiem sveš erme iem, kas dažk rt rodas
darba gait . Putek u aizsargmaskai vai respiratoram j pasarg
lietot ja elpošanas ce i no putek iem, kas veidojas darba laik .
Ilgstoši atrodoties stipra trokš a iespaid , var rasties paliekoši
dzirdes trauc jumi.
i) Sekojiet, lai citas personas atrastos droš att lum no
darba vietas. Ikvienam, kas atrodas darba vietas tuvum ,
j lieto individu lie darba aizsardz bas l dzek i.
Apstr d jam priekšmeta atl zas vai sal zuša
darbinstrumenta da as var lidot ar iev rojamu trumu un
nodar t kait jumu cilv ku vesel bai ar iev rojam att lum no
darba vietas.
j) Ja darbinstruments var skart sl ptu elektrop rvades
l niju vai instrumenta elektrokabeli, darba laik turiet
elektroinstrumentu aiz izol tajiem rokturiem,
nepieskaroties met la da m. Darbinstumentam skarot
spriegumnesošu elektrot kla vadu, spriegums non k ar uz
UZMAN BU
Instrukcij nor d t sv rst bu robežv rt ba ir izm r ta m r jumu proces , kas veikts atbilstoši standartam EN 60745, un to var
izmantot elektroinstrumentu savstarp jai sal dzin šanai. T ir piem rota ar sv rst bu noslogojuma pagaidu izv rt šanai.
Nor d t sv rst bu robežv rt ba ir reprezentat va elektroinstrumenta pamata pielietojuma jom m. Tom r, ja elektroinstruments tiek
pielietots cit s jom s, papildus izmantojot neatbilstošus elektroinstrumentus vai p c nepietiekamas tehnisk s apkopes, tad
sv rst bu robežv rt ba var atš irties. Tas var iev rojami palielin t sv rst bu noslogojumu visa darba laik .
Prec zai sv rst bu noslogojuma noteikšanai, ir j em v r ar laiks, kad ier ces ir izsl gta vai ar ir iesl gta, tom r faktiski netiek
lietota. Tas var iev rojami samazin t sv rst bu noslogojumu visa darba laik .
Integr jiet papildus droš bas pas kumus pret sv rst bu ietekmi lietot jam, piem ram: elektroinstrumentu un darba instrumentu
tehnisk apkope, roku siltuma uztur šana, darba procesu organiz cija.
LATVISKI
elektroinstrumenta met la da m un var b t par c loni
elektriskajam triecienam.
k) Netuviniet rot jošu darbinstrumentu elektrokabelim.
Z dot kontrolei p r instrumentu, darbinstruments var p rgriezt
kabeli vai ie erties taj , k rezult t k da no lietot ja erme a
da m var saskarties ar rot jošo darbinstrumentu.
l) Nenovietojiet elektroinstrumentu, kam r taj
iestiprin tais darbinstruments nav piln gi apst jies.
Rot jošais darbinstruments var skart atbalsta virsmu, k
rezult t elektroinstruments var k t nevad ms.
m) Nedarbiniet elektroinstrumentu laik , kad tas tiek
p rvietots. Lietot ja ap rbs vai mati var nejauši non kt
saskar ar rot jošo darbinstrumentu un ie erties taj , izraisot
darbinstrumenta saskaršanos ar lietot ja ermeni.
n) Regul ri t riet elektroinstrumenta ventil cijas atveres.
Dzin ju ventil još gaisa pl sma ievelk putek us instrumenta
korpus , bet liela met la putek u daudzuma uzkr šan s var
b t par c loni elektrotraumai.
o) Nelietojiet elektroinstrumentu ugunsnedrošu materi lu
tuvum . Lidojoš s dzirksteles var izrais t š du materi lu
aizdegšanos.
p) Nelietojiet nomain mos darbinstrumentus, kuriem
j pievada dzes jošais š idrums. dens vai citu š idro
dzes šanas l dzek u izmantošana var b t par c loni
elektriskajam triecienam.
Atsitiens un ar to saist tie nor d jumi
Atsitiens ir speciiska instrumenta reakcija, p kš i ie eroties
vai iestr gstot rot jošam darbinstrumentam, piem ram,
sl p šanas diskam, sl p šanas pamatnei, stiep u sukai u. t. t.
Rot joša darbinstrumenta ie eršan s vai iestr gšana izraisa t
p kš u apst šanos. T rezult t elektroinstruments
p rvietojas virzie n , kas pret js darbinstrumenta kust bas
virzie nam iestr guma viet , un nereti k st nevad ms.
Ja, piem ram, sl p šanas disks ie eras vai ie str gst
apstr d jamaj priekšmet , taj iegremd t diska mala var
izrauties no apstr d jam materi la vai izrais t atsitienu. Š d
gad jum sl p šanas disks p rvietojas lietot ja virzien vai ar
prom no vi a, atkar b no diska rot cijas virziena attiec b pret
apstr d jamo priekšmetu, Turkl t sl p šanas disks var sal zt.
Atsitiens ir sekas elektroinstrumenta nepareizai vai
neprasm gai lietošanai. No t var izvair ties, iev rojot zin mus
piesardz bas pas kumus, kas aprakst ti turpm kaj izkl st .
a) Stingri turiet elektroinstrumentu un ie emiet t du
erme a un roku st vokli, kas vislab k autu pretoties
atsitiena sp kam. Vienm r izmantojiet papildrokturi, kas
auj optim li kompens t atsitienu vai reakt vo griezes
momentu un saglab t kontroli p r instrumentu. Veicot
zin mus piesardz bas pas kumus, lietot js jebkur situ cij
sp j efekt vi pretoties atsitienam un reakt vajam griezes
momentam.
b) Netuviniet rokas rot jošam darbinstrumentam.
Atsitiena
gad jum darbinstruments var skart ar lietot ja roku.
c) Izvairieties atrasties viet , kurp var tu p rvietoties
elektroinstruments atsitiena br d . _ Atsitiena br d
elektroinstruments p rvietojas virzien , kas pret js
darbinstrumenta kust bas virzienam iestr guma viet .
d) Iev rojiet pašu piesardz bu, str d jot st ru un asu
malu tuvum . Nepie aujiet, lai darbinstruments atlektu no
apstr d jam priekšmeta vai iestr gtu taj . Saskaroties ar
st riem vai as m mal m rot jošais darbinstruments izliecas un
atlec no apstr d jam priekšmeta vai iestr gst taj . Tas var b t
par c loni kontroles zaud šanai p r instrumentu vai atsitienam.
e) Nelietojiet z a asme us, kas apg d ti ar zobiem. Š du
darbinstrumentu izmantošana var b t par c loni atsitienam vai
kontroles zaud šanai p r elektroinstrumentu.
pašie droš bas noteikumi, veicot sl p šanu un griešanu
a) Lietojiet vien gi j su r c b esošajam
elektroinstrumentam piem rotus sl p šanas
darbinstrumentus un š diem darbinstrumentiem
paredz tu aizsargu. Aizsargs var nepietiekami nosegt
nepiem rotus sl p šanas darbinstrumentus, l dz ar to ne aujot
pan kt v lamo darba droš bu.
b) Vienm r izmantojiet aizsargu, kas pare dz ts lietošanai
kop ar attiec g tipa sl p šanas darbinstrumentiem.
Aizsargam j b t uzst d mam un nostiprin mam uz
elektroinstrumenta t , lai tas autu pan kt iesp jami liel ku
darba droš bu, t. i., lai lietot ja virzien b tu v rsta
iesp jami maz ka sl p šanas darbinstrumenta nenosegt
da a. Aizsarga uzdevums ir pasarg t lietot ju no lidojošaj m
da i m un saskaršan s ar sl p šanas darbinstrumentu.
c) Sl p šanas darbinstrumentu dr kst izmantot vien gi t d
veid , k dam tas ir pare dz ts. Piem ram, nekad
neizmantojiet sl p šanai griešanas diska s nu virsmu.
Griešanas disks ir paredz ts materi lu apstr dei ar malas
griez jš autni. Stiprs spiediens s nu virzien var salauzt šo
darbinstrumentu.
d) Kop ar izv l to sl p šanas disku izmantojiet vien gi
neboj tu piespied juzgriezni ar piem rotu formu un
izm riem. Piem rota tipa piespied juzgrieznis darba laik
droši balsta sl p šanas disku un samazina t sal šanas
iesp ju. Kop ar griešanas diskiem izmantojamie
piespied juzgriež i var atš irties no piespied juzgriež iem,
kas lietojami kop ar citu veidu sl p šanas diskiem.
e) Neizmantojiet nolietotus sl p šanas diskus, kas
paredz ti liel kas jaudas elektroinstrumentiem. Liel kiem
elektroinstrumentiem paredz tie sl p šanas diski nav piem roti
darbam maz kos elektroinstrumentos, kuru griešan s trums
parasti ir liel ks, un t p c tie darba laik var sal zt.
Citi pašie droš bas noteikumi, veicot griešanu
a) Neizdariet p rlieku lielu spiedienu uz griešanas disku
un nepie aujiet t iestr gšanu. Neveidojiet p r k dzi us
griezumus. P rslogojot griešanas disku, tas biež k ie eras vai
iestr gst griezum , un l dz ar to pieaug ar atsitiena vai
darbinstrumenta sal šanas iesp ja.
b) Izvairieties atrasties rot još griešanas diska priekš
vai aiz t . Ja darba laik lietot js p rvieto griešanas disku
prom no sevis apstr d jam priekšmeta virzien , tad atsitiena
gad jum elektroinstruments ar rot jošu griešanas disku tiks
sviests tieši lietot ja vir zie n .
c) P rtraucot darbu vai iestr gstot griešanas diskam,
izsl dziet elektroinstrumentu un turiet to nekust gi, l dz
griešanas disks piln gi apst jas. Nem iniet izvilkt no
griezuma v l rot jošu griešanas disku, jo š da darb ba var
b t par c loni atsitienam. No skaidrojiet un nov rsiet diska
iestr gšanas c loni.
d) Neiesl dziet elektroinstrumentu no jauna, ja taj
iestiprin tais darbinstruments atrodas griezuma viet . P c
iesl gšanas nogaidiet, l dz darbinstruments sasniedz
pilnu griešan s trumu, un tikai tad uzman gi turpiniet
griešanu. Pret j gad jum griešanas disks var ie erties
griezum vai izlekt no t , k ar var notikt atsitiens.
e) Lai samazin tu atsitiena risku, iestr gstot griešanas
diskam, atbalstiet griežam materi la loksnes vai liela
izm ra apstr d jamos priekšmetus. Lieli priekšmeti var
saliekties paši sava svara iespaid . Apstr d jamais priekšmets
j atbalsta ab s pus s – gan griezuma tuvum , gan ar
priekšmeta mal .
f) Iev rojiet pašu piesardz bu, veidojot pa dzi in jumus
sien s vai citos objektos, kas nav apl kojami no ab m
pus m. Iegremd jot griešanas disku materi l , tas var skart
g zes vadu, densvadu, elektrop rvades l niju vai citu objektu,
kas savuk rt var izrais t atsitienu un/vai b t par c loni
savainojumam.
pašie droš bas noteikumi, veicot sl p šanu ar smilšpap ra
loksni
a) Neizmantojiet liel ka izm ra sl ploksnes, izv lieties
darbam sl ploksnes ar izm riem, ko nor d jusi
ražot jirma. Ja sl ploksne sniedzas p ri sl p šanas pamatnes
mal m, tas var b t par c loni savainojumam, izsaukt
sl ploksnes iestr gšanu vai pl šanu, k ar izrais t atsitienu.
pašie droš bas noteikumi, veicot apstr di ar stiep u suku
a) Sekojiet, lai darba laik stiep u sukai neizkristu vai
nenol ztu atseviš as stieples. Nep rslogojiet sukas
stieples, stipri spiežot uz to. Nol zuš s stieples lido ar lielu
trumu un var oti viegli izk t caur pl nu ap rbu vai matiem.