97
j) Lietojiet individu
ā
los darba aizsardz
ī
bas l
ī
dzek
ļ
us.
Atkar
ī
b
ā
no veicam
ā
darba rakstura izv
ē
lieties
pilnu sejas aizsargu, nosl
ē
dzoš
ā
s aizsargbrilles vai
parast
ā
s aizsargbrilles. Lai aizsarg
ā
tos no lidojošaj
ā
m
sl
ī
p
ē
šanas darbinstrumenta un apstr
ā
d
ā
jam
ā
materi
ā
la
da
ļ
i
ņā
m, p
ē
c vajadz
ī
bas lietojiet putek
ļ
u aizsargmas-
ku, ausu aizsargus un aizsargcimdus vai ar
ī
ī
pašu
priekšautu.
Lietot
ā
ja acis j
ā
pasarg
ā
no lidojošajiem
sveš
ķ
erme
ņ
iem, kas dažk
ā
rt rodas darba gait
ā
. Putek
ļ
u
aizsargmaskai vai respiratoram j
ā
pasarg
ā
lietot
ā
ja
elpošanas ce
ļ
i no putek
ļ
iem, kas veidojas darba laik
ā
. Ilgs-
toši atrodoties stipra trokš
ņ
a iespaid
ā
, var rasties paliekoši
dzirdes trauc
ē
jumi.
k) Sekojiet, lai citas personas atrastos droš
ā
att
ā
lum
ā
no J
ū
su darba zonas. Ikvienam, kurš ien
ā
k darba zon
ā
,
j
ā
valk
ā
individu
ā
lais aizsargapr
ī
kojums.
Sagataves vai
sal
ū
zušu darba instrumentu atl
ū
zas var aizlidot t
ā
l
ā
k un
rad
ī
t savainojumus ar
ī
ā
rpus tieš
ā
s darba zonas.
l) Veicot darbus, kuru laik
ā
sl
ī
p
ē
šanas piederums
var
ē
tu saskarties ar p
ā
rsegt
ā
m, str
ā
vu vadoš
ā
m da
ļā
m,
vienm
ē
r turiet elektroinstrumentu aiz izol
ē
taj
ā
m roktu-
ru virsm
ā
m.
Saskaroties ar str
ā
vu vadošu kabeli, str
ā
vu
var vad
ī
t ar
ī
elektroinstrumenta met
ā
la da
ļ
as un lietot
ā
js
var sa
ņ
emt str
ā
vas triecienu.
m) Nekad nenolieciet elektroinstrumentu mal
ā
, pirms
nav piln
ī
b
ā
apst
ā
jies darba instruments.
Rot
ē
jošais
darba instruments var saskarties ar pamatni, k
ā
rezult
ā
t
ā
J
ū
s varat zaud
ē
t kontroli p
ā
r elektroinstrumentu.
n) Nedarbiniet elektroinstrumentu laik
ā
, kad tas tiek
p
ā
rvietots.
Lietot
ā
ja ap
ģē
rbs vai mati var nejauši non
ā
kt
saskar
ē
ar rot
ē
jošo darbinstrumentu un ie
ķ
erties taj
ā
, izrai-
sot darbinstrumenta saskaršanos ar lietot
ā
ja
ķ
ermeni.
o) Regul
ā
ri t
ī
riet elektroinstrumenta ventil
ā
cijas
atveres.
Dzin
ē
ju ventil
ē
još
ā
gaisa pl
ū
sma ievelk putek
ļ
us
instrumenta korpus
ā
, bet liela met
ā
la putek
ļ
u daudzuma
uzkr
ā
šan
ā
s var b
ū
t par c
ē
loni elektrotraumai.
p) Neizmantojiet darba instrumentus, kuru dzes
ē
šanai
ir nepieciešami š
ķ
idri dzes
ē
šanas l
ī
dzek
ļ
i.
Ū
dens vai
citu š
ķ
idru dzes
ē
šanas l
ī
dzek
ļ
u izmantošana var izrais
ī
t
elektrisk
ā
s str
ā
vas triecienu.
Papildus nor
ā
des griez
ē
jripu izmantošanai
Atsitiens un attiec
ī
gie droš
ī
bas nor
ā
d
ī
jumi:
Atsitiens ir p
ē
kš
ņ
a reakcija, kas rodas, ja kust
ī
b
ā
esošs
sl
ī
pešanas disks ie
ķ
eras vai tiek noblo
ķē
ts. Ie
ķ
eršan
ā
s vai
blo
ķē
šana rada p
ē
kš
ņ
u elektroiek
ā
rtas rot
ē
još
ā
s da
ļ
as
apst
ā
šanos. T
ā
d
ā
veid
ā
nekontrol
ē
ts elektroinstruments
blo
ķē
taj
ā
viet
ā
strauji virz
ī
sies pret
ē
ji darba r
ī
ka griešan
ā
s
virzienam.
Ja, piem
ē
ram, sl
ī
p
ē
šanas disks ie
ķ
eras vai iestr
ē
gst
apstr
ā
d
ā
jamaj
ā
priekšmet
ā
, taj
ā
iegremd
ē
t
ā
diska mala var
izrauties no apstr
ā
d
ā
jam
ā
materi
ā
la vai izrais
ī
t atsitienu.
Š
ā
d
ā
gad
ī
jum
ā
sl
ī
p
ē
šanas disks p
ā
rvietojas lietot
ā
ja
virzien
ā
vai ar
ī
prom no vi
ņ
a, atkar
ī
b
ā
no diska rot
ā
cijas
virziena attiec
ī
b
ā
pret apstr
ā
d
ā
jamo priekšmetu, Turkl
ā
t
sl
ī
p
ē
šanas disks var sal
ū
zt.
Atsitiens ir sekas elektroinstrumenta nepareizai vai
neprasm
ī
gai lietošanai. No t
ā
var izvair
ī
ties, iev
ē
rojot
zin
ā
mus piesardz
ī
bas pas
ā
kumus, kas aprakst
ī
ti
turpm
ā
kaj
ā
izkl
ā
st
ā
.
a) Stingri turiet elektroinstrumentu un ie
ņ
emiet t
ā
du
ķ
erme
ņ
a un roku st
ā
vokli, kas vislab
ā
k
ļ
autu pretoties
atsitiena sp
ē
kam. Vienm
ē
r izmantojiet papildrokturi,
kas
ļ
auj optim
ā
li kompens
ē
t atsitienu vai reakt
ī
vo
griezes momentu un saglab
ā
t kontroli p
ā
r instrumentu.
Veicot zin
ā
mus piesardz
ī
bas pas
ā
kumus, lietot
ā
js jebkur
ā
situ
ā
cij
ā
sp
ē
j efekt
ī
vi pretoties atsitienam un reakt
ī
vajam
griezes momentam.
b) Netuviniet rokas rot
ē
jošam darbinstrumentam.
Atsi-
tiena gad
ī
jum
ā
darbinstruments var skart ar lietot
ā
ja roku.
c) Izvairieties no zonas rot
ē
joša griez
ē
jdiska priekš
ā
un aizmugur
ē
.
Atsitiena gad
ī
jum
ā
elektroiek
ā
rta blo
ķē
taj
ā
punkt
ā
tiks atsviesta atpaka
ļ
pret
ē
ji darba r
ī
ka griešan
ā
s
virzienam.
d) Iev
ē
rojiet
ī
pašu piesardz
ī
bu, str
ā
d
ā
jot st
ū
ru un
asu malu tuvum
ā
. Nepie
ļ
aujiet, lai darbinstruments
atlektu no apstr
ā
d
ā
jam
ā
priekšmeta vai iestr
ē
gtu taj
ā
.
Saskaroties ar st
ū
riem vai as
ā
m mal
ā
m rot
ē
jošais darbins-
truments izliecas un atlec no apstr
ā
d
ā
jam
ā
priekšmeta vai
iestr
ē
gst taj
ā
. Tas var b
ū
t par c
ē
loni kontroles zaud
ē
šanai
p
ā
r instrumentu vai atsitienam.
e) Neizmantojiet
ķē
des vai zobaino z
āģ
ripu, k
ā
ar
ī
segment
ē
t
ā
s dimanta griezz
ē
jripas ar vair
ā
k nek
ā
10
mm liel
ā
m spraug
ā
m.
Š
ā
di darba r
ī
ki bieži izraisa atsitie-
nu vai kontroles zudumu p
ā
r elektroinstrumentu.
f) Neizdariet p
ā
rlieku lielu spiedienu uz griešanas
disku un nepie
ļ
aujiet t
ā
iestr
ē
gšanu. Neveidojiet p
ā
r
ā
k
dzi
ļ
us griezumus.
P
ā
rslogojot griešanas disku, tas biež
ā
k
ie
ķ
eras vai iestr
ē
gst griezum
ā
, un l
ī
dz ar to pieaug ar
ī
atsitiena vai darbinstrumenta sal
ū
šanas iesp
ē
ja.
g) P
ā
rtraucot darbu vai iestr
ē
gstot griešanas diskam,
izsl
ē
dziet elektroinstrumentu un turiet to nekust
ī
gi, l
ī
dz
griešanas disks piln
ī
gi apst
ā
jas. Nem
ēģ
iniet izvilkt no
griezuma v
ē
l rot
ē
jošu griešanas disku, jo š
ā
da darb
ī
ba
var b
ū
t par c
ē
loni atsitienam.
No skaidrojiet un nov
ē
rsiet
diska iestr
ē
gšanas c
ē
loni.
h) Neiesl
ē
dziet elektroinstrumentu no jauna, ja taj
ā
iestiprin
ā
tais darbinstruments atrodas griezuma
viet
ā
. P
ē
c iesl
ē
gšanas nogaidiet, l
ī
dz darbinstruments
sasniedz pilnu griešan
ā
s
ā
trumu, un tikai tad uzman
ī
gi
turpiniet griešanu.
Pret
ē
j
ā
gad
ī
jum
ā
griešanas disks var
ie
ķ
erties griezum
ā
vai izlekt no t
ā
, k
ā
ar
ī
var notikt atsitiens.
i) Lai samazin
ā
tu atsitiena risku, iestr
ē
gstot griešanas
diskam, atbalstiet griežam
ā
materi
ā
la loksnes vai liela
izm
ē
ra apstr
ā
d
ā
jamos priekšmetus.
Lieli priekšmeti
var saliekties paši sava svara iespaid
ā
. Apstr
ā
d
ā
jamais
priekšmets j
ā
atbalsta ab
ā
s pus
ē
s – gan griezuma tuvum
ā
,
gan ar
ī
priekšmeta mal
ā
.
j) Lev
ē
rojiet
ī
pašu piesardz
ī
bu, veidojot
pa dzi
ļ
in
ā
jumus sien
ā
s vai citos objektos, kas nav
apl
ū
kojami no ab
ā
m pus
ē
m.
Iegremd
ē
jot griešanas
disku materi
ā
l
ā
, tas var skart g
ā
zes vadu,
ū
densvadu,
elektrop
ā
rvades l
ī
niju vai citu objektu, kas savuk
ā
rt var
izrais
ī
t atsitienu un/vai b
ū
t par c
ē
loni savainojumam.
CITAS DROŠ
Ī
BAS UN DARBA INSTRUKCIJAS
Iesaist
ā
m
ā
instrumenta pie
ļ
aujamajam apgriezienu skaitam
j
ā
b
ū
t vismaz tik augstam k
ā
uz elektroinstrumenta
nor
ā
d
ī
tajam maksim
ā
lajam apgriezienu skaitam.
Apr
ī
kojums, kurš rot
ē
ā
tr
ā
k par pie
ļ
aujamo
ā
trumu, var
sal
ū
zt un tikt atmests atpaka
ļ
J
ā
izmanto aizsargapr
ī
kojums. Str
ā
d
ā
jot ar maš
ī
nu, vienm
ē
r
j
ā
n
ē
s
ā
aizsargbrilles. Ieteicams n
ē
s
ā
t aizsargap
ģē
rbu, k
ā
piem
ē
ram, aizsargmasku, aizsargcimdus, kurpes no stingra
un nesl
ī
d
ī
ga materi
ā
la,
ķ
iveri un ausu aizsargus.
Putek
ļ
i, kas rodas darba gait
ā
, bieži ir kait
ī
gi vesel
ī
bai un
tiem nevajadz
ē
tu nok
ļū
t organism
ā
. J
ā
n
ē
s
ā
piem
ē
rota
maska, kas pasarg
ā
no putek
ļ
iem.
Nedr
ī
kst apstr
ā
d
ā
t materi
ā
lus, kas rada draudus vesel
ī
bai
(piem
ē
ram, azbestu).
Ja izmantojamais darba r
ī
ks tiek blo
ķē
ts, nekav
ē
joties
izsl
ē
gt ier
ī
ci! Neiesl
ē
dziet ier
ī
ci, kam
ē
r izmantojamais
darba r
ī
ks ir blo
ķē
ts; var rasties atsitiens ar augstu griezes
momentu. Noskaidrojiet un nov
ē
rsiet izmantojam
ā
darba
r
ī
ka blo
ķē
šanas iemeslu, iev
ē
rojot visas droš
ī
bas nor
ā
des.
Iesp
ē
jamie iemesli:
• iespr
ū
dis apstr
ā
d
ā
jamaj
ā
materi
ā
l
ā
• apstr
ā
d
ā
jamais materi
ā
ls ir caursists
• elektroinstruments ir p
ā
rslogots
Lesl
ē
gtai ier
ī
cei nepieskarties.
Izmantojamais darba r
ī
ks darba gait
ā
var stipri sakarst.
• veicot darba r
ī
ka nomai
ņ
u
LATVISKI
470 349 - BMMS18SBL.indd 97
470 349 - BMMS18SBL.indd 97
02.09.2020 17:53:34
02.09.2020 17:53:34