49
LV
O
R
I
Ģ
I
N
Ā
L
Ā
I
N
S
T
R U
K C
I
J A
Darba vieta
Darba vietu labi apgaismot un saglab
ā
t t
ī
rum
ā
. Nek
ā
rt
ī
ba un v
ā
ja gaisma var b
ū
t par nelaimes gad
ī
jumu iemeslu. Nedr
ī
kst
str
ā
d
ā
t ar ier
ī
c
ē
m, kas ir apg
ā
d
ā
tas ar g
ā
zes patronu viet
ā
ar paaugstin
ā
tu eksplozijas risku, kur atrodas uzliesmošanas š
ķ
idrumi,
g
ā
zes vai tvaiki. Neat
ļ
aut b
ē
rniem un nepiederoš
ā
m person
ā
m atrasties darba viet
ā
. Koncentr
ā
cijas pazaud
ē
šana var ierosin
ā
t
kontroles pazaud
ē
šanu. Ier
ī
ce, kas ir apg
ā
d
ā
ta ar g
ā
zes patronu nevar b
ū
t lietota sl
ē
gt
ā
s vai slikti ventil
ē
t
ā
s telp
ā
s.
Darba droš
ī
ba
G
ā
zes patronam j
ā
b
ū
t piel
ā
gotam ier
ī
ces ligzdai. Nedr
ī
kst modi
fi
c
ē
t ligzdu vai g
ā
zes patronu. Visiem savienošanas elementiem
j
ā
b
ū
t t
ī
riem, neboj
ā
tiem, lab
ā
tehnisk
ā
st
ā
vokl
ī
. Ier
ī
ces, paredz
ē
tas savienojuma elementu sišanai, kas ir apg
ā
d
ā
tas ar g
ā
zes
patronu, var b
ū
t lietotas tikai ar g
ā
zi, kas ir paredz
ē
ta lietošanas instrukcij
ā
.
Ķ
erme
ņ
a iezem
ē
šana var paaugstin
ā
t elektrošoka
risku. Nepak
ļ
aut ier
ī
ci, kas ir apg
ā
d
ā
ta ar g
ā
zes patronu, atmosf
ē
risko nokriš
ņ
u vai mitruma iedarb
ī
bai.
Ū
dens un mitrums ier
ī
ces
iekš
ā
paaugstina boj
ā
juma un ievainojuma risku. P
ā
rbaud
ī
t, vai apstr
ā
d
ā
ts priekšmets ir tieši un stipri nostiprin
ā
ts un vai nevar
p
ā
rvietoties apstr
ā
des laik
ā
.
Person
ā
l
ā
droš
ī
ba
Darbu var uzs
ā
kt lab
ā
fi
zisk
ā
un psihisk
ā
kond
ī
cij
ā
. L
ū
dzam kontrol
ē
t savu darbu. Nestr
ā
d
ā
t nogurum
ā
un zem medikamentu vai
alkohola ietekmi. Pat neliela neuzman
ī
ba var ierosin
ā
t nopietnus
ķ
erme
ņ
a ievainojumus. Lietot person
ā
las aizsardz
ī
bas l
ī
dzek
ļ
us.
Vienm
ē
r lietot droš
ī
bas brilles. Person
ā
las aizsardz
ī
bas, piem. pretputek
ļ
u masku, aizsardz
ī
bas apavu,
ķ
iveres un dzirdes
aizsardz
ī
bas lietošana var samazin
ā
t
ķ
erme
ņ
a ievainojuma risku. Str
ā
d
ā
jot ar ier
ī
ci, lietot aizsardz
ī
bas cimdus, lai pasarg
ā
ties no
meh
ā
niskiem un termiskiem ievainojumiem. Izvairoties no ier
ī
ces nejaušas iesl
ē
gšanas. P
ā
rbaud
ī
t, vai sl
ē
dz
ē
js atrodas „izsl
ē
gt
ā
”
poz
ī
cij
ā
pirms ier
ī
ces piesl
ē
gšanas pie apg
ā
des avota. Ier
ī
ces tur
ē
šana ar pirkstu uz iesl
ē
dz
ē
ja vai piesl
ē
gšana pie apg
ā
des
avota, kad sl
ē
dz
ē
js atrodas „iesl
ē
gt
ā
” poz
ī
cij
ā
var ierosin
ā
t nopietnus
ķ
erme
ņ
a ievainojumus. Pirms ier
ī
ces iesl
ē
gšanas nov
ā
kt
visus darbar
ī
kus, lietotus ier
ī
ces regul
ē
šanai. Atsl
ē
ga, atst
ā
ta uz ier
ī
ces kustamiem elementiem vai nopietni ievainot
ķ
erme
ņ
u.
Saglab
ā
t l
ī
dzsvaru. Vis
ā
laik
ā
saglab
ā
t attiec
ī
gu st
ā
ju. Tas at
ļ
aus lab
ā
k kontrol
ē
t ier
ī
ci ar g
ā
zes patronu neparedz
ē
tas situ
ā
cijas
gad
ī
jumos darb
ā
. Lietot aizsardz
ī
bas ap
ģē
rbu. Nelietot va
ļī
gu ap
ģē
rbu un juvelierizstr
ā
d
ā
jumu. Tur
ē
t matus, ap
ģē
rbu un darba
cimdus t
ā
lu no ier
ī
ces kustamiem elementiem. Va
ļī
gs ap
ģē
rbs, juvelierizstr
ā
d
ā
jumi un gari mati vai aiz
ķ
erties kustamos ier
ī
ces
elementos. Lietot putek
ļ
u s
ū
c
ē
jus vai tvertnes, ja ier
ī
ce ir apg
ā
d
ā
ta ar t
ā
diem elementiem. P
ā
rbaud
ī
t, vai tie ir pareizi pievienoti.
Putek
ļ
u s
ū
c
ē
ju pielietošana samazina
ķ
erme
ņ
a ievainojuma risku. Saspiestas g
ā
zes ener
ģ
ija var b
ū
t b
ī
stama.
Ier
ī
ces lietošana ar g
ā
zes patronu
Nedr
ī
kst lietot ier
ī
ci darbos, kas nav paredz
ē
ti ier
ī
ces lietošanai. Nedr
ī
kst p
ā
rslogot ier
ī
ci. Lietot instrumentu, paredz
ē
tu attiec
ī
gam
darbam. Nedr
ī
kst p
ā
rsniegt pie
ļ
aujamu maksim
ā
lu darba spiedienu. Attiec
ī
ga instrumentu izv
ē
le darbam nodrošin
ā
s efekt
ī
v
ā
ku
un droš
ā
ku darbu. Pirms regul
ē
šanas, aksesu
ā
ru main
ī
šanas vai ier
ī
ces glab
ā
šanas atsl
ē
gt g
ā
zes patronu un akumulatoru,
kas at
ļ
aus izvairoties no ier
ī
ces gad
ī
juma iesl
ē
gšanas ar g
ā
zes patronu. Ier
ī
ci glab
ā
t b
ē
rniem nepieejam
ā
viet
ā
. Neat
ļ
aut
lietot ier
ī
ci person
ā
m, kas nav apm
ā
c
ī
tas ier
ī
ces lietošan
ā
. Nodrošin
ā
t attiec
ī
gu ier
ī
ces konserv
ā
ciju. P
ā
rbaud
ī
t ier
ī
ci, vai nav
nepiel
ā
gotu un va
ļī
gu kustamu elementu. P
ā
rbaud
ī
t, vai ier
ī
ces elementi nav boj
ā
ti. Defektu konstat
ē
šanas gad
ī
jum
ā
uzlabot
ier
ī
ci pirms lietošanas. Daudzi nelaimes gad
ī
jumi ir ierosin
ā
ti p
ē
c nepareizas ier
ī
ces konserv
ā
cijas. Griešanas ier
ī
ci glab
ā
t t
ī
ru
un asu. Attiec
ī
gi apkopta griešanas ier
ī
ce var b
ū
t viegl
ā
k kontrol
ē
ta darba laik
ā
. Lietot ier
ī
ci, kas apg
ā
d
ā
ta ar g
ā
zes patronu, un
aksesu
ā
rus saska
ņā
ar iepriekšmin
ē
t
ā
m instrukcij
ā
m. Lietot ier
ī
ci saska
ņ
a ar darba veidiem un apst
ā
k
ļ
iem. Ier
ī
ces lietošana
citos darbos, nek
ā
projekt
ā
nor
ā
d
ī
ti, var paaugstin
ā
t b
ī
stamas situ
ā
cijas risku. Nedr
ī
kst pietuvin
ā
t rokas pie ier
ī
ces kustamiem
elementiem, jo tas var ierosin
ā
t
ķ
erme
ņ
a ievainojumus. Darba laik
ā
saglab
ā
t attiec
ī
gu pozu un nogaid
ī
t ier
ī
ces re
fl
eks
ī
vu reakciju.
Var lietot tikai elementus, paredz
ē
tus ier
ī
c
ē
m, kas ir apg
ā
d
ā
tas ar g
ā
zes patronu. Neattiec
ī
gu darbar
ī
ku pielietošana var ierosin
ā
t
nopietnus ievainojumus. Apg
ā
des pazaud
ē
šanas gad
ī
jum
ā
nekav
ē
joties atbr
ī
vot ier
ī
ces sl
ē
dz
ē
ju. P
ē
c kontakta ar š
ķ
idro g
ā
zi var
rasties
ā
das kaitin
ā
šana. Iev
ē
rot nor
ā
d
ī
jumu no g
ā
zes tvertnes.
Piesardz
ī
ba akumulatora lietošan
ā
Pirms akumulatoru uzst
ā
d
ī
šanas p
ā
rbaud
ī
t, vai sl
ē
dz
ē
js ir p
ā
rsl
ē
gts „izsl
ē
gt
ā
” poz
ī
cij
ā
. Akumulatoru novietošana ier
ī
c
ē
, kad
sl
ē
dz
ē
js ir p
ā
rsl
ē
gt „iesl
ē
gt
ā
” poz
ī
cij
ā
, var ierosin
ā
t nelaimes gad
ī
jumus. Lietot tikai uzl
ā
d
ē
šanas adapteru, kuru rekomend
ē
ražot
ā
js. Uzl
ā
d
ē
šanas adaptera lietošana ar citiem, nek
ā
rekomend
ē
ti, akumulatoriem var ierosin
ā
t ugunsgr
ē
ku. Ier
ī
ci lietot tikai
ar akumulatoriem, kuru rekomend
ē
ražot
ā
js. Citu akumulatoru veidu pielietošana var ierosin
ā
t ievainojumus vai ugunsgr
ē
ku.
Kad akumulators nav lietots, glab
ā
t to t
ā
lu no met
ā
la priekšmetiem, piem. no saspraud
ē
m, mon
ē
t
ā
m, nagl
ā
m, skr
ū
v
ē
m vai
citiem maziem met
ā
la elementiem, kuri var sl
ē
gt akumulatora kontaktus. Akumulatora kontaktu sl
ē
gšana var ierosin
ā
t apdegumus
vai ugunsgr
ē
ku. Nelabv
ē
l
ī
gos apst
ā
k
ļ
os no akumulatora var n
ā
kt š
ķ
idrums; nedr
ī
kst ar to kontakt
ē
ties. P
ē
c gad
ī
juma kontakta
ar š
ķ
idrumu
ķ
erme
ņ
a da
ļ
u mazg
ā
t ar daudz
ū
dens. Ja nok
ļū
st ac
ī
s, mekl
ē
t medic
ī
nisku pal
ī
dz
ī
bu. Akumulatora š
ķ
idrums var
ierosin
ā
t kaitin
ā
šanu vai apdegumus. Darba laik
ā
, kad ier
ī
ce var kontakt
ē
ties ar elektr
ī
bas vadiem, tur
ē
t elektrisko ier
ī
ci ar
izol
ē
tiem rokturiem. P
ē
c ier
ī
ces kontakta ar elektrisko vadu met
ā
la elementi var atrasties zem sprieguma, kas var ierosin
ā
t ier
ī
ces
operatora elektrošoku.
Remonti
Ier
ī
ci var remont
ē
t tikai pilnvarotos servisos, kur ir lietotas ori
ģ
in
ā
las rezerves da
ļ
as. Tas at
ļ
aus nodrošin
ā
t attiec
ī
gu ier
ī
ces droš
ī
bu
darb
ā
ar g
ā
zes patronu. Net
ī
r
ī
t ier
ī
ci ar benz
ī
nu, š
ķī
din
ā
t
ā
ju vai citu degošu š
ķ
idrumu. Tvaiki var uzliesmoties, kas var ierosin
ā
t
Содержание 5906083909276
Страница 28: ...28 RUS O...
Страница 29: ...29 RUS CEN CENELEC i wagonach...
Страница 30: ...30 RUS O 5 o 30 st C 50 st C Ni MH 500 0 o 30 C 50 3 30...
Страница 31: ...31 RUS O III IV M 20 20 V VI VII VII VIII IX O...
Страница 32: ...32 RUS RELOAD X P XI XII XIII XIV XV O KO...
Страница 33: ...33 RUS XVI O SAE 10 6 100 o...
Страница 35: ...35 UA Mi Mi O...
Страница 36: ...36 UA A CEN CENELEC...
Страница 37: ...37 UA O 5 o 30 st C 50 C I a Ni MH a 500 0 30 50 3 30 a...
Страница 38: ...38 UA III IV 20 20 V VI VII VII VIII IX RELOAD X...
Страница 39: ...39 UA XI i a a a XII i XIII XIV XV i O I KO a Ko XVI...
Страница 40: ...40 UA SAE 10 I 6 a 100 Mo a B a B o...