La
tvie
šu
(L
V
)
478
8.3.3 Diafragmas un vārstu atkārtota montāža
Sūkņa atkārtotu montāžu drīkst veikt tikai tad, ja
nekas nenorāda uz dozējamā šķidruma iekļūšanu
sūkņa korpusā. Pretējā gadījumā jāturpina darbības
saskaņā ar aprakstu, kas ir dots punktā
Šī sadaļa attiecas uz ilustrāciju
.
1. Jāpieskrūvē jaunā diafragma (3) pulksteņa
rādītāju kustības virzienā.
2. Jāuzstāda dozētājgalva (5).
3. Jāuzstāda skrūves (7), ja lietota PP vai PVDF
dozētājgalva, jāuzstāda kopā ar priekšējo plāksnīti
(8) un krusteniski jāpievelk ar robežatslēgu.
– Griezes moments: 5,5 Nm (+ 0,5/- 0 Nm).
4. Jāuzstāda jauni vārsti (4, 6).
– Jāievēro plūsmas virziens (norāda bulta uz
vārsta)!
5. Jāuzstāda atgaisošanas vārsts.
6. Jāpievieno iesūkšanas, spiediena un
atgaisošanas šļūtene.
7. Jāatgaiso dozēšanas sūknis (sk. punktu
8.4 Bojāta diafragma
Ja diafragmā ir noplūde vai tā ir pārplīsusi,
dozējamais šķidrums izplūdīs no izlaišanas atveres
(ilustrācija
, 9. poz.) uz dozētājgalvas atloka.
Diafragmas bojājumu gadījumā aizsargdiafragma
(ilustrācija
, 1. poz.) neļauj dozējamajam
šķidrumam ieplūst sūkņa korpusā.
Kristalizējošo šķidrumu dozēšanas laikā izlaišanas
atvere kristalizācijas rezultātā var aizsērēt. Ja sūkņa
izmantošana netiek uzreiz pārtraukta, starp
diafragmu (ilustrācija
, 3. poz.) un
aizsargdiafragmu atlokā (ilustrācija
, 1. poz.) var
rasties spiediens. Spiediena iedarbības rezultātā
dozējamais šķidrums caur aizsargdiafragmu var tikt
iespiests sūkņa korpusā.
Lielākā daļa dozējamo šķidrumu, ieplūstot sūkņa
korpusā, neradīs nekādu apdraudējumu. Tomēr daži
šķidrumi var izraisīt ķīmisku reakciju ar sūkņa
iekšējām daļām. Sliktākajā gadījumā šīs reakcijas
rezultātā sūkņa korpusā var rasties
sprādzienbīstamas gāzes.
Lai izvairītos no bīstamām situācijām, kas var rasties
diafragmas bojājumu dēļ, ir jārīkojas šādi:
•
Jāveic regulāra tehniskā apkope. Skat. punktu
.
•
Sūkni nedrīkst lietot, ja izlaišanas atvere ir
aizdambējusies vai aizsērējusi.
– Ja izlaišanas atvere ir aizdambējusies vai
aizsērējusi, jāturpina darbības saskaņā ar
aprakstu, kas ir dots punktā
•
Izlaišanas atverei nedrīkst pievienot šļūteni.
Ja izlaišanas atverei ir pievienota šļūtene, nav
iespējams noteikt, vai dozējamais šķidrums
izplūst.
•
Jāveic piemēroti piesardzības pasākumi, lai
novērstu, ka izplūstošais dozējamais šķidrums
kaitē veselībai un bojā īpašumu.
•
Sūkni nedrīkst darbināt, ja dozētājgalvas skrūves
ir bojātas vai nav cieši pievilktas.
Uzmanību
Jāņem vērā arī punktos
un
sniegtie
norādījumi!
Uzmanību
Pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā
un pēc 2-5 darba stundām dozētājgalvas
skrūves ir krusteniski jāpievelk, izmantojot
robežatslēgu ar 5,5 Nm (+ 0,5/- 0 Nm)
griezes momentu.
Brīdinājums
Ja dozējamais šķidrums iekļuvis sūkņa
korpusā, var rasties sprādzienbīstama
situācija!
Ja sūknis tiek darbināts ar bojātu
diafragmu, sūkņa korpusā var ieplūst
dozējamais šķidrums.
Ja diafragma ir bojāta, nekavējoties
jāatvieno sūknis no elektroapgādes avota!
Jānodrošina, lai sūknis nevarētu tikt
nejauši iedarbināts!
Ir jādemontē dozētājgalva, nepieslēdzot
sūkni elektroapgādes avotam, kā arī ir
jānodrošina, lai sūkņa korpusā neieplūstu
dozējamais šķidrums. Pēc tam jāturpina
darbības saskaņā ar aprakstu, kas ir dots
punktā
