iNNMVcbI=iNTNMco^
OMP
Neizmantojiet liel
ā
ku elektro-
instrumentu nolietotas sl
ī
pripas.
Liel
ā
ku elektroinstrumentu sl
ī
pripas nav
konstru
ē
tas mazu elektroinstrumentu
augstajam apgriezienu skaitam un var
l
ū
zt.
Ī
paši droš
ī
bas tehnikas noteikumi
griešanai ar sl
ī
pripu:
Izvairieties no griez
ē
jdiska
bloí
ē
šanas vai p
ā
r
ā
k liela
piespiešanas spiediena. Neveiciet
p
ā
r
ā
k dziïus griezumus.
Griez
ē
jdiska p
ā
rslodze palielina slodzi un
noslieci uz sašíiebšanos vai bloí
ē
šanu
un l
ī
dz ar to atsitiena vai sl
ī
pripas l
ū
šanas
iesp
ē
ju.
Izvairieties no zonas rot
ē
još
ā
griez
ē
jdiska priekšpus
ē
un
aizmugur
ē
.
Ja griez
ē
jdisks sagatav
ē
tiek virz
ī
ts
no J
ū
su puses, tad atsitiena gad
ī
jum
ā
elektroinstruments kop
ā
ar rot
ē
jošo
disku var tikt atmests tieši uz Jums.
Ja griez
ē
jdisks iestr
ē
gst vai darbs
tiek p
ā
rtrauts, tad izsl
ē
dziet
instrumentu un mier
ī
gi nogaidiet, l
ī
dz
diska kust
ī
ba piln
ī
gi apst
ā
jas.
Nekad nem
ē
ìiniet v
ē
l rot
ā
cij
ā
esošo
griez
ē
jdisku izvilkt no griezuma, jo var
izrais
ī
ties atsitiens. Noskaidrojiet un
nov
ē
rsiet iespr
ū
duma c
ē
loòus.
Neiesl
ē
dziet elektroinstrumentu no
jauna, kam
ē
r tas atrodas sagatav
ē
.
Ïaujiet griez
ē
jdiskam vispirms
sasniegt pilnu apgriezienu skaitu,
pirms griezuma uzman
ī
gas
turpin
ā
šanas t
ā
l
ā
k.
Pret
ē
j
ā
gad
ī
jum
ā
disks var aizíerties,
izlekt no sagataves vai izrais
ī
t atsitienu.
Esiet
ī
paši piesardz
ī
gi izdarot
„kabatu griezumus“ esošaj
ā
s sien
ā
s
vai cit
ā
s nep
ā
rredzam
ā
s viet
ā
s.
Iegremd
ē
jamais griez
ē
jdisks, griežot
g
ā
zes vai
ū
densvadus, elektriskos
vadus vai citus objektus, var izrais
ī
t
atsitienu.
Nostipriniet pl
ā
ksnes vai lielas
sagataves, lai samazin
ā
tu atsitiena
iesp
ē
ju ar iespr
ū
dušu griez
ē
jdisku.
Lielas sagataves var ieliekties zem
sava svara. Sagatavi nepieciešams
nostiprin
ā
t ab
ā
s diska pus
ē
s, un tieši
gan griezuma tuvum
ā
, gan ar
ī
mal
ā
.
Ī
paši droš
ī
bas tehnikas noteikumi,
sl
ī
p
ē
jot ar smilšpap
ī
ru:
Neizmantojiet darb
ā
p
ā
r
ā
k lielu
izm
ē
ru sl
ī
p
ē
šanas loksnes, bet gan
iev
ē
rojiet ražot
ā
ja nor
ā
d
ī
tos
sl
ī
p
ē
šanas lokšòu izm
ē
rus.
Sl
ī
p
ē
šanas loksnes, kuras izvirz
ā
s virs
sl
ī
p
ē
šanas ší
ī
vja, var izrais
ī
t traumas,
k
ā
ar
ī
sl
ī
p
ē
šanas lokšòu bloí
ē
šanu,
pl
ī
šanu vai atsitienu.
Citi droš
ī
bas tehnikas noteikumi
MATERI
Ā
LIE ZAUD
Ē
JUMI!
T
ī
kla spriegumam j
ā
saskan ar sprieguma
datiem uz firmas pl
ā
ksn
ī
tes (10).
Darbv
ā
rpstas aretieri (4) nospiediet tikai
tad, kad sl
ī
p
ē
šanas instruments atrodas
miera st
ā
vokl
ī
.
Trokšòi un vibr
ā
cija
Trokšòu un sv
ā
rst
ī
bu koeficienti tika noteikti
atbilstoši EN 60745.
Ar A nov
ē
rt
ē
tais ier
ī
ces trokšòa l
ī
menis
parasti sast
ā
da :
– Skaòas spiediena l
ī
meni:
88 dB(A)
– Skaòas jaudas l
ī
menis: 99 dB(A)
– Nedroš
ī
ba: K = 3 dB
Sv
ā
rst
ī
bu kop
ē
jais koeficients,
sl
ī
p
ē
jot virsmas (raupjošana):
– Emisijas koeficients:
a
h
= 6,4 m/s
2
– Nedroš
ī
ba: K = 1,5 m/s
2
Sv
ā
rst
ī
bu kop
ē
jais koeficients, sl
ī
p
ē
jot ar
sl
ī
p
ē
šanas loksni:
– Emisijas koeficients:
a
h
= 4,1 m/s
2
– Nedroš
ī
ba: K = 1,5 m/s
2
UZMAN
Ī
BU!
Dot
ā
s m
ē
rvien
ī
bas attiecas uz jaun
ā
m
ier
ī
c
ē
m. Izmantojot ier
ī
ci regul
ā
ri, izmain
ā
s
trokšòu un sv
ā
rst
ī
bu koeficienti.