Bosch 14,4 VE-2-LI, Original Instructions Manual

Page: 394 / 417

Latviešu |
171
Bosch Power Tools 2 609 140 904 | (16.1.12)
GDS 14,4 V-LI/GDS 18 V-LI/GDX 14,4 V-LI/GDX 18 V-LI
Darbinstrumenta iestiprināšana
Pavelciet uz priekšu fiksējošo uzmavu 2 , līdz galam iebīdiet
darbinstrumentu turētājā 1 un tad atlaidiet fiksējošo uzmavu
2 , ļaujot darbinstrumentam fiksēties turētājā.
Lietojiet vienīgi skrūvgriežu uzgaļus, kuru kāts ir piemērots
lodītes fiksatoram
11 (DIN 3126-E6.3). Cita tipa skrūvgriežu
uzgaļus 13 var iestiprināt, izmantojot universālo turētāju 12
ar lodītes fiksatoram piemērotu kātu.
Darbinstrumenta izņemšana
Pavelciet uz priekšu fiksējošo uzmavu 2 un izņemiet
darbinstrumentu no turētāja.
GDS 14,4 V-LI/GDS 18 V-LI/GDX 14,4 V-LI/GDX 18 V-LI
f
Iestiprinot darbinstrumentu, sekojiet, lai tas droši
ievietotos darbinstrumenta turētājā vai novietotos uz
tā.
Ja darbinstruments nav droši iestiprināts turētājā vai
nostiprināts uz tā, tas skrūvēšanas gaitā var izkrist vai
nokrist.
Uzbīdiet darbinstrumentu 14 uz turētāja 1 četrstūra kāta.
Stiprinājuma sistēmas īpatnība ir tāda, ka darbinstruments
14 ievietojas turētājā 1 vai novietojas uz tā ar nelielu spēli,
taču tas neiespaido instrumenta funkcionēšanu un darba
drošību.
Lietošana
Funkcionēšana
Darbinstrumenta turētāja 1 un tajā iestiprinātā
darbinstrumenta piedziņu nodrošina elektrodzinējs caur
pārnesumu un triecienmehānismu.
Darba operācija sastāv no divām fāzēm:
lineārās (skrūvēšanas) fāzes un triecienu (pievilkšanas)
fāzes (kad darbojas triecienmehānisms).
Triecienmehānisms ieslēdzas brīdī, kad skrūvju savienojums
ir pieskrūvēts un palielinās dzinēja slodze.
Triecienmehānisms pārveido dzinēja griezes spēku
nepārtrauktā griezes momenta impulsu (triecienu) sērijā.
Atskrūvējot skrūves vai uzgriežņus, darba operācija noris
pretējā secībā.
Uzsākot lietošanu
Akumulatora ievietošana
f
Lietojiet tikai oriģinālos Bosch litija-jonu
akumulatorus, kuru spriegums atbilst uz
elektroinstrumenta marķējuma plāksnītes norādītajai
vērtībai.
Citu akumulatoru lietošana var būt par cēloni
savainojumiem vai izraisīt aizdegšanos.
Lai novērstu elektroinstrumenta nejaušu ieslēgšanos,
pārvietojiet griešanās virziena pārslēdzēju
7 vidējā stāvoklī.
No priekšpuses iebīdiet uzlādēto akumulatoru 5
elektroinstrumenta roktura pamatnē, līdz tas tur droši
fiksējas.
Griešanās virziena izvēle (attēls D)
Lietojot griešanās virziena pārslēdzēju 7 , var mainīt
elektroinstrumenta darbvārpstas griešanās virzienu. Taču tas
nav iespējams laikā, kad ir nospiests ieslēdzējs
8 .
Griešanās virziens pa labi: ieskrūvējot skrūves un pievelkot
uzgriežņus, pārvietojiet griešanās virziena pārslēdzēju 7 līdz
galam pa kreisi.
Griešanās virziens pa kreisi: izskrūvējot vai atskrūvējot
skrūves un noskrūvējot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās
virziena pārslēdzēju
7 līdz galam pa labi.
Ieslēgšana un izslēgšana
Lai ieslēgtu elektroinstrumentu, nospiediet ieslēdzēju 8 un
turiet to nospiestu.
Spuldze 9 iedegas pie daļēji vai līdz galam nospiesta ieslēdzē-
ja 8 , izgaismojot darba vietu nepietiekoša apgaismojuma
apstākļos.
Lai izslēgtu elektroinstrumentu, atlaidiet ieslēdzēju 8 .
Griešanās ātruma regulēšana
Instrumenta griešanās ātrumu var regulēt bezpakāpju veidā,
mainot spiedienu uz ieslēdzēju
8 .
Viegli nospiežot ieslēdzēju 8 , darbvārpsta sāk griezties ar
nelielu ātrumu. Palielinot spiedienu, pieaug arī griešanās
ātrums.
Norādījumi darbam
f
Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai skrūvi
tikai laikā, kad elektroinstruments ir izslēgts.
Rotējošs
darbinstruments var noslīdēt no skrūves galvas.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma.
Maksimālais iegūtais griezes moments triecienu fāzes laikā
veidojas kā visu atsevišķo griezes momenta impulsu summa.
Maksimālais griezes moments tiek sasniegts pēc
6–10
sekunžu ilgas triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju
pievilkšanas moments pieaug tikai nedaudz.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts skrūvju
pievilkšanas moments. Lai noteiktu skrūvju pievilkšanas
faktisko momentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta
mērīšanai.
Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju savienojumi
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fāzes laikā,
un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā, veidojas
raksturlīkne, kas ilustrē skrūvēšanas procesu. Raksturlīknes
augstums atbilst maksimālajam iegūtajam griezes
momentam, bet raksturlīknes stāvums parāda, cik ilgā laikā
šis moments tiek sasniegts.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi faktori.
–
Skrūvju vai uzgriežņu cietība
–
Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpaplāksne vai
blīve)
–
Saskrūvējamo materiālu cietība
–
Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu skrūvju
savienojumi.
–
Ciets savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar metālu
un kā starpliku elementus izmantojot paplāksnes.
Maksimālais griezes moments tiek sasniegts pēc samērā
neilgas triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadzīgi
ilga triecienu fāze kaitē instrumentam.
OBJ_BUCH-832-003.book Page 171 Monday, January 16, 2012 3:04 PM