39
O
R
I
Ģ
I
N
Ā
L
Ā
I
N
S
T
R U
K C
I
J A
LV
uzl
ā
d
ē
t. Gad
ī
jum
ā
, kad sakar
ā
ar darba veidu nav iesp
ē
jami t
ā
r
ī
koties ar akumulatoru, rekomend
ē
jam t
ā
dar
ī
t vismaz ik p
ē
c
dažiem darba cikliem. Nek
ā
d
ā
gad
ī
jum
ā
nedr
ī
kst izl
ā
d
ē
t akumulatoru, savienojot elektrodu, jo tas var to gal
ī
gi saboj
ā
t! Nedr
ī
kst
ar
ī
p
ā
rbaud
ī
t akumulatora uzl
ā
d
ē
šanas st
ā
vokli sl
ē
dzot elektrodu un p
ā
rbaudot dzirkste
ļ
ošanu.
Akumulatora uzglab
ā
šana
Lai pagarin
ā
t akumulatora ražotsp
ē
ju, nodrošin
ā
t attiec
ī
gus glab
ā
šanas apst
ā
k
ļ
us. Akumulators var b
ū
t uzl
ā
d
ē
t un izl
ā
d
ē
t 500
ciklos. Akumulatoru glab
ā
t temperat
ū
r
ā
no 0 l
ī
dz 30 °C, relat
ī
v
ā
mitrum
ā
50%. Lai glab
ā
t akumulatoru ilgstoš
ā
laik
ā
, to ir nepie-
ciešami uzl
ā
d
ē
t l
ī
dz ap tilpuma 70%. Ilgstoš
ā
s glab
ā
šanas gad
ī
jum
ā
periodiski, vienu reizi gad
ā
, uzl
ā
d
ē
t akumulatoru. Nedr
ī
kst
p
ā
r
ā
k stipri izl
ā
d
ē
t akumulatoru, jo tas sa
ī
sina t
ā
darbsp
ē
ju un var ierosin
ā
t gal
ī
gu boj
ā
šanu.
Uzglab
ā
šanas laik
ā
akumulators pak
ā
peniski izl
ā
d
ē
s, sakar
ā
ar izol
ā
cijas vad
ī
tsp
ē
ju. Patst
ā
v
ī
gas izl
ā
d
ē
šanas process ir atkar
ī
gs
no uzglab
ā
šanas temperat
ū
ras - ja temperat
ū
ra ir augst
ā
ka, izl
ā
d
ē
šana ir
ā
tr
ā
ka. Nepareizas glab
ā
šanas gad
ī
jum
ā
no akumu-
latora var izl
ī
t elektrol
ī
ts. T
ā
d
ā
gad
ī
jum
ā
pasarg
ā
t izpl
ū
di ar neitraliz
ē
šanas l
ī
dzek
ļ
u, ja nok
ļū
st ac
ī
s, t
ā
s skalot ar lielu daudzumu
ū
dens, p
ē
c tam kontakt
ē
ties ar
ā
rstu.
Nedr
ī
kst lietot ier
ī
ci ar boj
ā
tu akumulatoru.
Akumulatora piln
ī
gas izlietošanas gad
ī
jum
ā
to ir nepieciešami atdod speci
ā
l
ā
punkt
ā
, kur ir utiliz
ē
ti t
ā
da veida atkritumi.
Akumulatoru transport
ē
šana
Litija-jonu akumulatori, sakar
ā
ar likumdošanu, ir uzskat
ī
ti par b
ī
stamiem materi
ā
liem. Ier
ī
ces lietot
ā
js var transport
ē
t ier
ī
ci ar
akumulatoru un pašu akumulatoru ar sauszemes transportu. Tad nav nepieciešami iev
ē
rot papildu noteikumu. Gad
ī
jum
ā
, ja
transport
ē
šana tiek nodota trešaj
ā
m person
ā
m (piem. s
ū
t
ī
šana ar kurjera firmu), j
ā
iev
ē
ro saska
ņā
ar noteikumiem par b
ī
stamu
materi
ā
lu transport
ē
šanu. Pirms s
ū
t
ī
šanas l
ū
dzam kontakt
ē
ties ar attiec
ī
gi kvalific
ē
t
ā
m person
ā
m.
Nedr
ī
kst transport
ē
t boj
ā
tu akumulatoru. Transport
ē
šanas laik
ā
demont
ē
ti akumulatori j
ā
b
ū
t no
ņ
emti no ier
ī
ces, atkl
ā
ti kontakti
j
ā
b
ū
t segti, piem. aizl
ī
m
ē
ti ar izol
ā
cijas lenti. Akumulatoru nodrošin
ā
t iepakojum
ā
, lai nevar
ē
tu p
ā
rvietoties iepakojuma iekš
ā
transport
ē
šanas laik
ā
. Iev
ē
rot valsts noteikumus par b
ī
stamu materi
ā
lu transport
ē
šanu.
Akumulatora l
ā
d
ē
šana
Uzman
ī
bu!
Pirms l
ā
d
ē
šanas atsl
ē
gt uzl
ā
des stacijas barošanas adapteru no elektr
ī
bas t
ī
kla, atsl
ē
dzot kontaktdakšu no elektr
ī
bas
ligzdas. Akumulatoru un t
ā
kontaktus not
ī
r
ī
t no pies
ā
r
ņ
ojumiem un putek
ļ
iem, izmantojot m
ī
kstu, sausu lupati
ņ
u.
Atsl
ē
gt akumulatoru no ier
ī
ces.
Ieb
ā
zt akumulatoru uzl
ā
des stacijas vad
ī
kl
ā
(II).
Piesl
ē
gt uzl
ā
des stacijas kontaktdakšu pie elektr
ī
bas ligzdas.
S
ā
ks sp
ī
d
ē
t sarkana diode, kas noz
ī
m
ē
uzs
ā
ktu l
ā
d
ē
šanas procesu.
P
ē
c l
ā
d
ē
šanas pabeigšanas sarkana diode izsl
ē
gs un s
ā
ks sp
ī
d
ē
t za
ļ
a diode, kas noz
ī
m
ē
adaptera piesl
ē
gšanu pie t
ī
kla.
Atsl
ē
gt barošanas adaptera kontaktdakšu no elektr
ī
bas ligzdas.
Izb
ā
zt akumulatoru no uzl
ā
des stacijas vad
ī
klas.
Griezes
ā
truma noteikšana un griezes momenta izv
ē
l
ē
šana
Ier
ī
ce ir apg
ā
d
ā
ta ar diviem meh
ā
niski p
ā
rslogojamiem p
ā
rvadiem (III). Atkar
ī
gi no maksim
ā
la griezes
ā
truma izv
ē
l
ē
t vienu no
tiem. P
ā
rvads, kas raksturos ar zem
ā
ku griezes
ā
trumu, ir rekomend
ē
ts skr
ū
vju pieskr
ū
v
ē
šanai un atskr
ū
v
ē
šanai, un
ā
tr
ā
kais
p
ā
rvads urbšanai.
Griezes moments tiek noteikts ar gredzenu aiz urbjmaš
ī
nas tur
ē
t
ā
ju (IV). Augst
ā
kais skaitlis noz
ī
m
ē
augst
ā
ko ier
ī
ces griezes
momentu. Neuzst
ā
d
ī
t augst
ā
ko griezes momentu, nek
ā
nepieciešams. Cit
ā
gad
ī
jum
ā
ir iesp
ē
jama v
ī
t
ņ
u boj
ā
šana. Gad
ī
jum
ā
,
kad skr
ū
ves tiek ieskr
ū
v
ē
tas tieši materi
ā
l
ā
, izv
ē
l
ē
t attiec
ī
gu griezes momentu p
ē
c p
ā
rbaudes uz atlieku materi
ā
la. Ja nav zin
ā
ms
maksim
ā
ls griezes moments, drošs attiec
ī
gam savienojumam, uzst
ā
d
ī
t viszem
ā
ko v
ē
rt
ī
bu, un p
ē
c tam to paaugstin
ā
t, l
ī
dz attiec
ī
-
gas v
ē
rt
ī
bas sasniegšanai. Ja ier
ī
ce sasniegs maksim
ā
lo uzst
ā
d
ī
to griezes momentu, s
ā
ks funkcion
ē
t pret noslogojuma saj
ū
gs,
tad p
ā
rtraukt pieskr
ū
v
ē
šanu.
Gad
ī
jum
ā
, kad ier
ī
ce ir izmantota caurumu urbšanai, p
ā
rsl
ē
gt gredzenu uz urbja simbolu, tas atsl
ē
gs pret noslogojuma saj
ū
gu, un
urbis rot
ē
s ar maksim
ā
lu griezes momentu.
Uzman
ī
bu! Nedr
ī
kst izmantot funkciju apz
ī
m
ē
tu ar cipariem urbšanai. Pret noslogojuma saj
ū
ga iedarbin
ā
šana urbšanas laik
ā
var
ierosin
ā
t materi
ā
la var urbja boj
ā
šanu un paaugstin
ā
t ievainojuma risku.
Urbja fiks
ē
šana urbju tur
ē
t
ā
j
ā
.
Izv
ē
l
ē
t darb
ī
bai attiec
ī
gu urbju ar cilindrisku rokturu.
Novietot urbju tur
ē
t
ā
j
ā
. Tur
ē
šot ar vienu roku tur
ē
t
ā
ja mugurpuses da
ļ
u, ar otro roku fiks
ē
t tur
ē
t
ā
ja priekšpuses da
ļ
u, l
ī
dz momen-
tam, kad urbis b
ū
s stipri fiks
ē
ts. (V).
Uzst
ā
d
ī
t visaugst
ā
ko
ā
trumu.
Apgriezienu virziena regul
ē
šana
Uzst
ā
d
ī
t virzienu p
ā
rsl
ē
dz
ē
ju uz R poz
ī
ciju - apgriezieni uz labu, vai L poz
ī
ciju - apgriezieni uz kreisu. (VI)
Uzman
ī
bu! Main
ī
t apgriezienu virzienu var tikai ar izsl
ē
gto elektroapg
ā
di! Nedr
ī
kst main
ī
t apgriezienu virzienu ier
ī
ces darba laik
ā
!