42
un var rad
ī
t miesas boj
ā
jumus.
3.
Lietojiet tikai darbar
ī
ka ražot
ā
ja
ī
paši
izgatavotos un ieteiktos piederumus.
Kaut ar
ī
piederumu ir iesp
ē
jams piestiprin
ā
t pie darbar
ī
ka,
t
ā
lietošana nav droša.
4.
Piederuma nomin
ā
lajam
ā
trumam j
ā
b
ū
t vismaz
vien
ā
dam ar maksim
ā
lo
ā
trumu, kas atz
ī
m
ē
ts uz
mehaniz
ē
t
ā
darbar
ī
ka.
Piederumi, kas kustas
ā
tr
ā
k
par nomin
ā
lo
ā
trumu, var sal
ū
zt un nolidot nost.
5.
Piederuma
ā
r
ē
jam diametram un biezumam
j
ā
b
ū
t mehaniz
ē
t
ā
darbar
ī
ka jaudas koeficienta
robež
ā
s.
Nepareiza izm
ē
ra piederumus nav
iesp
ē
jams pietiekami uzman
ī
t vai kontrol
ē
t.
6.
Piederumu stiprin
ā
juma v
ī
tnei ir j
ā
atbilst
sl
ī
pmaš
ī
nas darbv
ā
rpstas v
ī
tnei. Piederumiem,
kurus piestiprina aiz atlokiem, piederuma ass
caurumam j
ā
atbilst atloka uzst
ā
d
ī
šanas
diametram.
Piederumi, kas neatbilst mehaniz
ē
t
ā
darbar
ī
ka mont
ā
žas furnit
ū
rai, ir nestabili, p
ā
rm
ē
r
ī
gi
vibr
ē
un var izrais
ī
t kontroles zaud
ē
šanu.
7.
Neizmantojiet boj
ā
tu apr
ī
kojumu. Pirms katras
lietošanas p
ā
rbaudiet t
ā
du apr
ī
kojumu k
ā
abraz
ī
v
ā
s ripas, vai nav skaidu un plaisu, pl
ī
sumu
vai nolietojuma, un stiep
ļ
u suku - vai nav va
ļī
gu
vai l
ū
zušu stiep
ļ
u. Ja mehaniz
ē
tais darbar
ī
ks vai
piederums nokr
ī
t, p
ā
rbaudiet, vai nav radušies
boj
ā
jumi vai ier
ī
kojiet neboj
ā
tu piederumu. P
ē
c
piederuma p
ā
rbaudes un ier
ī
košanas atk
ā
pieties
un lieciet visiem kl
ā
tesošajiem atk
ā
pties no
rot
ē
još
ā
piederuma, un darbiniet mehaniz
ē
to
darbar
ī
ku bez noslodzes ar maksim
ā
lo
ā
trumu
vien
ā
min
ū
t
ē
.
Boj
ā
ti piederumi š
ā
das p
ā
rbaudes
laik
ā
parasti izj
ū
k.
8.
Izmantojiet person
ī
go aizsargapr
ī
kojumu.
Atkar
ī
b
ā
no veicam
ā
darba valk
ā
jiet sejas
aizsargu, aizsargbrilles vai brilles. Ja
vajadz
ī
gs, valk
ā
jiet putek
ļ
u masku, ausu
aizsargus, cimdus un darba priekšautu, kas
aiztur mazas abraz
ī
vas vai apstr
ā
d
ā
jam
ā
materi
ā
la da
ļ
as.
Acu aizsardz
ī
bas apr
ī
kojumam
j
ā
aiztur lidojoši net
ī
rumi, kas rodas daž
ā
du darbu
veikšanas laik
ā
. Putek
ļ
u maskai vai respiratoram
j
ā
aiztur darba laik
ā
raduš
ā
s da
ļ
i
ņ
as. Ilgstoša,
ļ
oti
intens
ī
va trokš
ņ
a iedarb
ī
b
ā
varat zaud
ē
t dzirdi.
9.
Uzmaniet, lai apk
ā
rt
ē
j
ā
s personas atrastos droš
ā
att
ā
lum
ā
no darba vietas. Ikvienam, kas atrodas
darba viet
ā
, j
ā
valk
ā
person
ī
gais aizsargapr
ī
kojums.
Apstr
ā
d
ā
jam
ā
materi
ā
la vai boj
ā
ta piederuma da
ļ
i
ņ
as
var aizlidot un izrais
ī
t ievainojumus tiem, kas atrodas
darba vietas tuvum
ā
.
10.
Veicot darbu, turiet mehaniz
ē
to darbar
ī
ku tikai
aiz izol
ē
taj
ā
m satveršanas virsm
ā
m, ja
griešanas instruments var
ē
tu saskarties ar
apsl
ē
ptu elektroinstal
ā
ciju vai ar savu vadu.
Ja griešanas instruments saskarsies ar vadu,
kur
ā
ir str
ā
va, visas mehaniz
ē
t
ā
darbar
ī
ka
ā
r
ē
j
ā
s
met
ā
la virsmas vad
ī
s str
ā
vu un rad
ī
s elektrisk
ā
s
str
ā
vas trieciena risku.
11.
Novietojiet vadu t
ā
, lai tas nepieskartos
rot
ē
jošam piederumam.
Ja zaud
ē
siet vad
ī
bu,
vadu var p
ā
rgriezt vai aiz
ķ
ert, bet j
ū
su roku var
ieraut rot
ē
jošaj
ā
piederum
ā
.
12.
Mehaniz
ē
to darbar
ī
ku nedr
ī
kst nolikt mal
ā
,
l
ī
dz piederums nav piln
ī
b
ā
p
ā
rst
ā
jis darboties.
Rot
ē
jošais piederums var satvert virsmu un izraut
mehaniz
ē
to darbar
ī
ku jums no rok
ā
m.
13.
Mehaniz
ē
to darbar
ī
ku nedr
ī
kst darbin
ā
t, kad
p
ā
rn
ē
s
ā
jat to virzien
ā
pret sevi.
Ja ap
ģē
rbs
nejauši pieskaras rot
ē
jošajam piederumam, tas
var tikt satverts, piederumu ievelkot j
ū
su
ķ
ermen
ī
.
14.
Regul
ā
ri t
ī
riet mehaniz
ē
t
ā
darbar
ī
ka gaisa
venti
ļ
us.
Motora ventilators ievelk putek
ļ
us
korpus
ā
un p
ā
rm
ē
r
ī
ga pulverveida met
ā
la
uzkr
ā
šan
ā
s var izrais
ī
t elektr
ī
bas sist
ē
mas
boj
ā
jumus.
15.
Mehaniz
ē
to darbar
ī
ku nedr
ī
kst darbin
ā
t viegli
uzliesmojošu materi
ā
lu tuvum
ā
.
Dzirksteles var
aizdedzin
ā
t šos materi
ā
lus.
16.
Nelietojiet t
ā
dus piederumus, kam vajadz
ī
gi
dzes
ē
šanas š
ķ
idrumi.
Lietojot
ū
deni vai citus
dzes
ē
šanas š
ķ
idrumus, var g
ū
t n
ā
v
ē
jošu
triecienu vai elektrisk
ā
s str
ā
vas triecienu.
Atsitiena un ar to saist
ī
ti br
ī
din
ā
jumi
Atsitiens ir p
ē
kš
ņ
a reakcija uz iespiestu vai aiz
ķē
rušos
rot
ē
jošo ripu, atbalsta ieliktni, suku vai k
ā
du citu
piederumu. Iespr
ū
šana vai aiz
ķ
eršan
ā
s izraisa p
ē
kš
ņ
u
rot
ē
još
ā
piederuma apst
ā
šanos, kas, savuk
ā
rt, kontakta
br
ī
d
ī
izraisa nekontrol
ē
tu mehaniz
ē
t
ā
darbar
ī
ka
gr
ū
dienu pret
ē
ji t
ā
rot
ā
cijas virzienam.
Piem
ē
ram, ja abraz
ī
v
ā
ripa tiek iespiesta vai aiz
ķ
eras
aiz apstr
ā
d
ā
jam
ā
s virsmas, ripas asmens, kas tiek
ievad
ī
ts saskares punkt
ā
, var ieurbties materi
ā
la virsm
ā
,
liekot ripai izk
ļū
t no t
ā
vai izraisot atsitienu. Ripa
saskares br
ī
d
ī
var izlekt vai nu operatora virzien
ā
, vai
prom no vi
ņ
a, atkar
ī
b
ā
no ripas kust
ī
bas virziena.
Abraz
ī
v
ā
s ripas š
ā
dos apst
ā
k
ļ
os var ar
ī
sal
ū
zt.
Atsitiens rodas darbar
ī
ka nepareizas lietošanas un/vai
nepareizas darb
ī
bas vai apst
ā
k
ļ
u rezult
ā
t
ā
, un no t
ā
var
izvair
ī
ties, veicot piem
ē
rotus droš
ī
bas pas
ā
kumus, k
ā
nor
ā
d
ī
ts zem
ā
k.
a)
Nep
ā
rtraukti cieši turiet mehaniz
ē
to
darbar
ī
ku un novietojiet savu
ķ
ermeni un rokas
t
ā
, lai var
ē
tu pretoties atsitiena sp
ē
kiem. Lai
maksim
ā
li kontrol
ē
tu atsitienu vai -
iedarbin
ā
šanas laik
ā
- griezes momentu,
vienm
ē
r lietojiet pal
ī
grokturi, ja t
ā
ds ir.
Operators var kontrol
ē
t griezes momenta reakciju
vai atsitiena sp
ē
ku, ja veic atbilstošus
piesardz
ī
bas pas
ā
kumus.
b)
Rokas nedr
ī
kst tur
ē
t rot
ē
još
ā
piederuma
tuvum
ā
.
Piederums var rad
ī
t atsitienu rokai.
c)
Neviena j
ū
su
ķ
erme
ņ
a da
ļ
a nedr
ī
kst
atrasties teritorij
ā
, kur atsitiena gad
ī
jum
ā
p
ā
rvietosies mehaniz
ē
tais darbar
ī
ks.
Atsitiens
saskares br
ī
d
ī
p
ā
rvieto darbar
ī
ku virzien
ā
pret
ē
ji
ripas kust
ī
bai.